Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām valstī, kas ir Latvijas stratēģiskais, ekonomiskais un militārais partneris, notika prezidenta vēlēšanas. Vēlēšanu rezultātā Džozefs Robinets Baidens juniors kļuva par Amerikas 46. prezidentu.
Baidens ir dzimis Otrā pasaules kara laikā, 1942. gadā. 20. novembrī viņam apritēs 78 gadi. Vīriešu pensijas vecums Amerikā ir 66 gadi.
Baidens kļuva par vecāko prezidentu ASV vēsturē. Vecākais prezidents pirms viņa bija Donalds Tramps, kurš šo amatu ieņēma 70 gadu vecumā. Tas ir, Baidens ir uz veseliem 8 gadiem vecāks par vecāko Amerikas prezidentu pirms viņa.
Baidena prezidentūra beigsies, kad viņam būs 82 gadi. Balto vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums Amerikā ir aptuveni 77 gadi.
Šeit ir saraksts tikai ar tām slimībām un zālēm, kuras Baidena ārsti nebaidījās publicēt sabiedrībai:
1. Baidens pārdzīvoja divas smadzeņu aneirismas. Tas ir tad, kad asinsvads galvaskausa iekšpusē sāk palielināties. Palielinātais asinsvads sāk izspiest apkārtējās smadzeņu struktūras, izjaucot centrālās nervu sistēmas funkcijas. Ir aneirismas, kad asinsvads izaug tik liels, ka pārsprāgst.
Vienā no aneirismām, ko Baidens pārdzīvoja, asinsvads pārsprāga, un Baidena smadzenēs sāka plūst asinis. Aneirisma operācija ilga 6 stundas. Каd asinsvads pārsprāgst aneirismas ir letālas aptuveni 50% gadījumu. Apmēram 66% no tiem, kas izdzīvo, cieš no pastāvīga neiroloģiska deficīta.
2. Baidens cieš no dziļo vēnu trombozes.
3. Baidens cieš no plaušu embolijas.
4. Baidens lieto asins sabiezinātājus, zāles holesterīna līmeņa kontrolei, zāles, kas samazina kuņģa skābi.
Vēlreiz atkārtoju, ka tas ir tikai to slimību un zāļu saraksts, par kurām mēs zinām.
Interesanti atzīmēt, ka Džordža Vašingtona universitātes Medicīnas fakultātes direktors Kevins O'Konors, sniedzot Baidena kā prezidenta kandidāta veselības novērtējumu, viņu nosauca par "veselu cilvēku, kurš pilnībā spēj pildīt prezidenta pienākumus".
Atgriežoties Latvijā, gribētos atgādināt, ka Latvijas Ārlietu ministrijai ir ieradums komentēt atsevišķu pasaules līderu kompetenci, kuri nonāk pasaules mediju uzmanības lokā.
Lielākā daļa Ārlietu ministrijas kritikas tiek veltīta līderiem no Austrumiem, kurus apsūdz par nelikumīgu ārpolitiku un nedemokrātisku iekšpolitiku. Ārlietu ministrija parasti saka, ka reālu demokrātisku valsti vajadzētu vadīt vadītājiem, kuri spēj dzirdēt savu tautu un kuri spēj ar tautu runāt vienā valodā.
Tajā pašā laikā mēs redzam, kā Ārlietu ministrija absolūti nekā nekomentē ļoti veca un ne pārāk veselīga, tagad jau prezidenta Baidena veselības stāvokli. Mēs redzam, kā Ārlietu ministrija, aplūkojot Kevina O'Konora medicīnisko ziņojumu, piekrīt šī visobjektīvākā un godīgākāārsta viedoklim. Ar savu klusēšanu par Baidena veselību mūsu Ārlietu ministrija saka, ka pasaules lielākās ekonomikas prezidenta traumētajās smadzenēs Latvijas Ārlietu ministrija neredz neko īpašu.
Izrādās, ka mūsu Ārlietu ministrija uzskata, ka fiziskā un garīgā rīcībspēja nav obligātas demokrātiskas valsts vadītāja īpašības. Izrādās, ka mūsu Ārlietu ministrija uzskata, ka pensionārs, kurš, iespējams, ļoti drīz pārtrauks pats iet uz tualeti, spēj dzirdēt savas tautas balsi un runāt ar to vienā valodā. Izrādās, ka mūsu Ārlietu ministrija uzskata, ka pensionārs, kurš, iespējams, nenodzīvos līdz prezidenta pilnvaru beigām, ir spēcīga, pašpārliecināta nācijas līdera adekvāts iemiesojums.
1937. gadā Hanss Kristians Andersons pirmo reizi publicēja savu pasaku pirmsskolas vecuma bērniem par karaļa jauno kleitu. Man personīgi šķiet, ka, pirms novērtēt nākamo valsts vadītāju rīcību, Latvijas Ārlietu ministrijai vajadzētu atsvaidzināt atmiņu par šīs pasakas morāli.
Šeit par Baidena slimībām un ārstu Kevinu O'Konoru:
Šeit par Baidena operāciju:
https://www.distractify.com/p/did-joe-biden-have-brain-surgery
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
