Igaunijas amatpersonas vienprātīgi izvairās no atbildēm par Magoņa kukuļošanas lietu
PIETIEK14.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, kā Igaunijas valdības pārstāvji izvairās no atbildēm uz jebkādiem jautājumiem, kuros pieminēta Latvijas Dzelzceļabijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magones aizturēšana atceļā no Pērnavas ar pusmiljonu eiro mašīnas bagāžniekā, vedina domāt, ka spekulācijas par iespējamu Magoņa izolēšanu no uzņēmuma vadības konkurentu interesēs varētu nebūt gluži no zila gaisa pagrābtas. Ar Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma Skinest vadītāju Oļegu Osinovski kaimiņzemes žurnālistiem jau trīs dienas nav izdevies sazināties, jo uzņēmuma tālrunis visu laiku ir aizņemts un viņš neatbild arī uz mobilā tālruņa zvaniem, radot dažādas aizdomas.
Lai uzzinātu vairāk par Magoņa kukuļošanas lietu, Pietiek ceturtdien devās uz Tallinu, jo, kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ieturēja absolūtas klusēšanas pauzi, salīdzinoši vairāk informācijas sniedza Igaunijas tiesībsargājošās iestādes, piemēram, ka kukuļa nodošana notikusi laikā, kad Magonis ticies ar Skinest vadītāju.
Pietiek sazinājās ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, lai lūgtu ar interviju ar ministru, taču preses sekretārs Rasmus Ruuda paziņoja, ka ministrs nav pieejams intervijai. Savukārt ministra padomnieks Mihkels Loide paziņoja, ka ministrija nesniegs nekādus komentārus par biznesa uzņēmumu, uzsverot, ka Skinest ir privāta kompānija.
Pat nenoklausoties līdz galam jautājumu ar lūgumu komentēt Latvijā klīstošās baumas, ka Magoņa aizturēšana varētu būt saistīta ar biznesa interesēm un iespējamu Igaunijas vēlmi pārņemt dzelzceļa kravu plūsmu, ko Latvijai līdz šim veiksmīgi nodrošināja Magoņa ciešie kontakti ar Krievijas dzelzceļa nozares augstām amatpersonām, Loide pārtrauca, ka izmeklēšanu veic Latvijas tiesībsargājošās iestādes un Osinovskis ir privāts uzņēmējs.
Arī Igaunijas Drošības policija (KaPo) atteicās no jebkādiem kontaktiem ar žurnālistiem no Latvijas, aizbildinoties, ka izmeklēšanu veic Latvijas KNAB un viņi tikai izpildot kaimiņvalsts tiesībsargājošo iestāžu lūgumus.
Tikmēr Igaunijas žurnālisti, kuri no neoficiāliem avotiem uzzinājuši, ka notikusi kratīšana Skinest birojā, jau trīs dienas nav varējuši sazināties ar Osinovski, jo, zvanot uz uzņēmuma tālruni, tas visu laiku ir aizņemts, bet uz mobilā tālruņa zvaniem Osinovskis nereaģējot.
Pietiek mēģināja arī sazināties ar Osinovska dēlu Jevgēņiju, kas ir Igaunijas valdošajā koalīcijā ietilpstošo sociāldemokrātu līderis, taču arī viņš uz telefona zvanu un īsziņu nereaģēja.
Tikmēr atsaucīgāks izrādījās Igaunijas dzelzceļa Eesti Raudtee padomes priekšsēdētājs Raivo Vare. Tieši viņš pēc Magoņa aizturēšanas publiski paziņoja, ka notikumi ap Latvijas dzelzceļu var izrādīties Igaunijai izdevīgi, ļaujot audzēt pārvadājumus pa dzelzceļu, kas Igaunijā dramatiski nokritās pēc Bronzas kareivja skulptūras - tautā sauktas par Bronzas Aļošu - pārvietošanas 2007.gadā.
Varo piekrita atbildēt uz visiem Pietiek jautājumiem e-pastā jau šīs nedēļas laikā. Viņš skaidri izteicies, ka LDz panākumu atslēga lielā mērā bijusi Magoņa ļoti cieši kontakti ar Krievijas dzelzceļa augstāko vadību un diez vai tādi būs nākamajam LDz vadītājam, tādēļ Igaunijas uzņēmumam esot iespēja audzēt savus kravu apjomus no austrumu kaimiņvalsts.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
