"Igauņu investors" Zviedrijā ticis notiesāts par izvairīšanos no nodokļiem lielos apmēros
PIETIEK06.04.2014.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Divarpus gadi cietumā - kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, šādu sodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros Stokholmas apgabaltiesa 2006. gada oktobrī piespriedusi igauņu uzņēmējam, 1969. gada 4. decembrī dzimušajam Andrusam Pētersonam. Tieši viņš līdz pat maksātnespējas administratora iecelšanai bija valdes loceklis SIA Winergy, kas iesaistīta skandalozajā "milzīgo igauņu investīciju aizsardzības lietā", kas it kā draudot Latvijai ar starptautisku tiesvedību.
Pēc tam, kad Latvijas Televīzija pagājušā gada septembra beigās publiskoja Valsts kancelejas iekšēju dokumentu saistībā ar tiesvedību airBaltic un aviokompānijas bijušā vadītāja Bertolta Flika lietā, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons paziņoja - šis dokuments esot nopludināts kādas "konkrētas šauras ekonomiskās grupas" interesēs saistībā ar kādu reiderisma lietu, kuras negatīvs iznākums valstij izmaksāšot aptuveni 50 miljonus latu.
Valsts kancelejas ziņojumā bija aprakstīta situācija, "kas rada pamatotas bažas, ka pret Latvijas Republiku tuvākajā laikā var tikt uzsākta starptautiska tiesvedība vairāku desmitu miljonu latu apmērā par reiderismu attiecībā uz Igaunijas Republikā reģistrētam uzņēmumam OU Wind One piederošu Latvijas Republikā reģistrētu uzņēmumu grupu (koncernu) SIA Winergy (saistītie meitasuzņēmumi - SIA Njord, SIA Stribog, SIA Venti)". Ziņojumā bija aprakstīts, kā AS Norvik banka centusies iespējami ātrāk pārņemt savā valdījumā SIA Winergy koncerna mantu, kas ieķīlāta Norvik bankā.
Pietiek jau informējis, ka patiesībā šajā skandalozajā "milzīgo igauņu investīciju aizsardzības lietā" reāli saskatāmās investīcijas, kurām tiešām ir Igaunijas izcelsme, ir nevis miljoni, bet tieši 2556 eiro, - par to liek domāt divi auditoru Deloitte Latvija ziņojumi, ko Pietiek jau ir publiskojis. Savukārt visas pārējās "investīcijas" ir 2012. gada 23. oktobri veiktā SIA Winergy parādsaistību pret OU Wind One kapitalizācija 7,915 miljonu latu apmērā.
Vienā no Deloitte Latvia ziņojumiem bija minēts, ka vienīgais būtiskais Energy Ventures OU un Wind One OU finansējuma avots ir bijuši bankas izsniegtie līdzekļi vēja ģeneratoru iegādei un tādā gadījumā nosaukt šos līdzekļus par Igaunijas investīcijām nebūtu pamata. Savukārt otrā Deloitte Latvia ziņojumā minēts, ka vienīgā Wind One OU saimnieciskā darbība periodā no dibināšanas brīža 2010.gada 26.novembrī līdz pat 2011.gada 31 .decembrim bijusi aizņēmuma saņemšana 10 675 000 eiro apmērā no Energy Ventures OU un šīs summas tālāka aizdošana pilnā apmērā.
Tieši šo summu Wind One OU aizdevis SIA Gilovigi (iepriekšējais SIA Winergy nosaukums) un vēlāk kapitalizējis, tādējādi kļūstot par SIA Winergy kontrolpaketes īpašnieku. Savukārt Norvik banka policijai skaidrojusi - pastāv aizdomas par to, ka nauda, kuru Energy Ventures OU aizdeva Wind One OU, kas tālāk to aizdeva SIA Winergy, kura atkal naudu pārskaitīja atpakaļ uz Energy Ventures OU, patiesībā ir bankas finansējums, kas no tās izkrāpts.
Nu papildu argumentu krāpšanas versijai sniedz arī Pietiek rīcībā nonākusī informācija, kas liecina - SIA Winergy valdes loceklis Andruss Pētersons 2006. gadā Stokholmā ticis notiesāts uz divarpus gadiem brīvības atņemšanas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros. Tāpat tiesa nospriedusi, ka Pētersonam uz sešiem gadiem tiek aizliegts veikt saimniecisko darbību.
Pētersons šīs lietas ietvaros ticis apcietināts Tallinā 2006. gada sākumā. Lieta tika sākta pēc tam, kad Zviedrijas finanšu policija pamanīja, ka Stokholmas naudas pārvedumu apmaiņas punktos notiek naudas pārvedumu apmaiņa pret skaidru naudu īpaši lielos apmēros, - pēc veiktās izmeklēšanas tika aizturēta virkne personu, un Pētersona līdzgaitnieki snieguši pret viņu apjomīgas liecības, tostarp arī par to, kādas summas viņa rīcībā palikušas par līdzdalību šajā "naudas atmazgāšanas" shēmā.
Domājams, ka tuvākajās dienās Pietiek radīs iespēju sniegt sīkākas ziņas par tagadējā vēja enerģijas uzņēmēja un "igauņu investora" darbībām Zviedrijā, kas novedušas pie notiesājošā sprieduma.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.