Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc divu mēnešu pauzes atgriežos pie Ikšķiles dambja atjaunošanas stāsta. Pa šo laiku būs aiztecējis diezgan daudz Daugavas ūdens, un atkal šis tas sastrādāts pie dambja "atjaunošanas-sacūkošanas".

Jāsāk ar pozitīvo - ir izbūvēts apgaismojums, kas gan apgaismo dambi arī pa dienu (vismaz posmā no "Zaļajām salām" līdz Saulkalnei). Ir aizvākti būvgruži, akmeņi gan pa apgaismes trasi ir palikuši un laikam arī paliks, bet par to lai lauza galvu tie, kuri vasarā pļaus zāli.

Nogāzes betonēšana, izskatās, ir pabeigta. Jaunais betona klājums visos posmos un visās plaknēs ir sanācis diezgan dabisks, tas kopē Daugavas viļņošanos. Pievienotajos foto, cik nu tur ir labi saskatāms, ir redzama betona kārtas viļņveidīgā līnija un biezuma atšķirība vienam segmentam 2-3 m robežās. Betonētāji ir aizķēpājuši ciet pašu radītos defektus, tādējādi padarot nedaudz raibāku vienmuļi pelēko klājumu.

Dažviet (Ikšķiles sūkņu stacijas rajonā) notiek betona "kupru" frēzēšana, tas laikam ir ekonomiski izdevīgāks risinājums, nekā uzreiz ieklāt līdzenu betona slāni. Nofrēzētie betona putekļi, iespējams, ar nokrišņiem tiek ieskaloti Daugavā (skat.foto).

Veidņu vietu - deformācijas šuvju aizdare/aizķēpājums ar hermētiķi izskatās ļoti šaubīgi, tas nerada pārliecību par aizdares kalpošanas ilgmūžību. Šuves ir nesamērīgi platas, hermētiķa slānis ir ļoti plāns, tas savstarpēji savieno nevienāda augstuma segmentus. Starp blīvējuma "šņori" un hermētiķa kārtiņu ir liela gaisa sprauga. Estētisko pusi nav lietderīgi apspriest.

Jāteic, ka biedrs Griķītis no Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem (ZMNĪ), kurš Pietiek ir sniedzis savus skaidrojumus par iepriekšējā publikācijā minētajiem faktiem (skat. skaidrojumus publikācijas beigās – red. piez.) ir melis vai arī nepārzina projektu un nezina, kas notika vai notiek uz dambja, jo pretēji viņa sniegtajai atbildei esmu fiksējis faktu, ka betonētāji vismaz "darbu" nobeiguma etapā ir izmantojuši arī betona dziļumvibratoru (skat.foto).

No Saulkalnes dambja gala līdz sūkņu stacijai nedēļā pirms 18.novembra, ir uzsākta asfalta seguma nolaušana un šķembu slāņa norakšana. Vai tā ir saprātīga rīcība, neņemos spriest, bet ļoti šaubos, ka asfalta segums tiks atjaunots, līdz izveidosies sniega sega.

Vecais asfalta segums vismaz spēja aizsargāt dambi no nokrišņu nelabvēlīgās iedarbības. Pašlaik viss, kas nāk no augšas, tiešā trāpījumā iesūcas atsegtajā dambja virsmā. Cerams, ka asfalta seguma nodīrāšana tālāk neturpināsies vismaz līdz pavasarim, jo ekskavators, kas bija sastopams 18.11., šodien tur nav ieraugāms.

Ja kādam no ZMNĪ šķiet, ka manis izklāstītais atkal šķiet nepatiess apmelojums, šīs iestādes saimnieciskajai attieksmei pret savu (mūsu visu) īpašumu un izvēlētā būvnieka augsto profesionalitāti, tad laipni lūgti patstāvīgi pārliecināties par betonēšanas darbu kvalitāti un atbilstību vai neatbilstību projektam.

Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu skaidrojumi

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (turpmāk - ZMNĪ), ir iepazinusies un izskatījusi 2017. gada 26. septembrī portālā Pietiek publicēto informāciju, par Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanu:

1. Būvniecības darbi objektā "Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles 1. poldera aizsargdambja (pik. 00/00 - 36/42) atjaunošana"' ir uzsākti 2017. gada 10. jūlijā un tiek veikti atbilstoši būvprojektam, Latvijas būvnormatīvu un Ikšķiles novada būvvaldes izsniegtajā būvatļaujā noteiktajām prasībām.

2. Par būvdarbu kvalitāti spriest iespējams vien iepazīstoties ar būvprojektu un tajā sniegtajiem tehniskajiem risinājumiem. Būvdarbu kvalitātes nodrošināšanai būvē tiek veikta būvuzraudzība atbilstoši apstiprinātam būvuzraudzības plānam un autoruzraudzība. Būvobjektā regulāri katru nedēļu tiek rīkotas tehniskās sanāksmes, kurās piedalās visi būvprojektā īstenošanā iesaistītie dalībnieki.

3. Pastāvošā aizsargdambja betona virsmas attīrīšana tika veikta ar 400 bar augstu ūdens spiediena strūklu, saskaņā ar izstrādāto un saskaņoto būvprojektu. Pēc betona virsmas attīrīšanas tika veikti atraušanas testi, lai pārliecinātos par betona attīrīšanas kvalitāti.

4. Betonēšanas darbi norisinājās saskaņā ar būvprojektā un LVS EN 13670:2012 8.4 nodaļā noteiktajām prasībām. Betona sablīvēšanai tika izmantotas vibrolatas, kā to paredz betonēšanas darbu tehnoloģija. Sakarā ar to ka, iestrādājamā betona biezums nepārsniedz 30 cm, būvnormatīvs neparedz vibrēšanu ar dziļumvibratoru. Nelielie izskalojumi, kuri radušies uz dažām plātnēm spēcīgu lietusgāžu rezultātā, ir apstrādāti ar speciālu polimērcementa pārklājumu, kas nodrošinās pilnīgu betona plāksnes aizsardzību un tās ilgmūžību.

5. Deformāciju šuvēm atbilstoši būvprojektam, tiek izmantotas putupolistirola plātnes 20 mm biezumā ar spiedes pretestību 100 kPa (Tenapors EPS 100). Deformācijas šuvē tiek izmantota profilgumija, kas ir stīgas veidā ekstrudēta atdure, tā izgatavota no putupolietilēna, un izmantojama temperatūras robežās no -50 C līdz +95 C. Papildus virspusē tiek iestrādāts hermētiķis, lai nodrošinātu šuves ilgmūžību un aizsargātu to no atmosfēras iedarbības. Putupolistirola atliekas būvlaukumā ir savāktas.

6. ZMNĪ dara zināmu, ka Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana sniegs būtisku uzlabojumu ne vien Ikšķiles iedzīvotāju aizsardzībai pret iespējamiem plūdu riskiem, bet arī nodrošinās apjomīgus dambja labiekārtošanas darbus, kuru ietvaros tiks veikta pilnīga Ikšķiles dambja seguma atjaunošana, izbūvētas jaunas uzbrauktuves, atjaunotas esošas kāpnes, kā arī notiks jaunu kāpņu izbūve un tiks nodrošināta vides pieejamība. Tāpat visa dambja garumā tiks veikta apgaismojuma izbūve un soliņu uzstādīšana. Projekta ietvaros paredzēta arī riteņu novietnes izveide un laivu stiprināšanas cilpu uzstādīšana. Visus minētos darbus pabeigt un objektu nodot ekspluatācijā plānots 2018. gada jūnijā.

7. Ir atbalstāma Ikšķiles iedzīvotāju interese par notiekošo būvobjekta. ZMNĪ kā būvdarbu pasūtītājs regulāri sniedz informāciju sabiedrībai par Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanas projektu publiskajos medijos un internētā. Ja Ikšķiles iedzīvotājiem ir vēlēšanās saņemt tehniski precīzus skaidrojumus, vai atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem, tad ZMNĪ ir gatava organizēt tikšanos, uz kuru iepriekš jāpiesakās, rakstot uz ZMNĪ oficiālo e-pastu: [email protected]. Uz tikšanos tiks aicināti ari būvniecības dalībnieki.

Ar cieņu ZMNĪ Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks, Projekta vadītājs E. Griķītis

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...