Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašu rezonansi šonedēļ guvusi ziņa par pirms pusotra gada notikušo traģēdiju, kurā trolejbuss nāvējoši traumējis sievieti ar mazu bērnu, savukārt apdrošinātājs bojāgājušo tuviniekiem par nemateriālajiem zaudējumiem izmaksājis summu, ko paredz tā brīža spēkā esošie normatīvie akti, taču kas tiek uzskatīta par nepamatoti zemu. Šis ir viens no šobrīd aktuālajiem tiesvedības procesiem, par kuru neizbēgamību un iespējamajām konsekvencēm apdrošinātāji centās brīdināt valsts institūcijas un sabiedrību pērnā gada izskaņā pēc Satversmes tiesas (turpmāk - ST) sprieduma.

Konkrētajā situācijā bojā gājušo tuvinieki vēlas saņemt 5 miljonus euro, atsaucoties uz pērn 2014.gada decembrī pieņemto ST spriedumu lietā par Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu Nr.331 par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem normu atbilstību LR Satversmei un OCTA likumam, tikmēr apdrošinātāji uzsver - gan šajā, gan ikvienā citā gadījumā jāievēro konkrētajā CSNg brīdī spēkā esošie normatīvie akti, kas noteica apdrošināšanas līguma pušu tiesības un pienākumus, t.sk. atlīdzības izmaksas apmēru.

Neapšaubot notikušās traģēdijas smagumu, kā arī respektējot sāpes un ciešanas, ko šī traģēdija ir nodarījusi bojāgājušo tuviniekiem, jāatceras, ka jebkura fiziska vai juridiska persona tiesiskā valstī šodien dzīvo pēc likumiem, kādi ir spēkā šajā konkrētajā brīdī, nevis pagātnē vai nākotnē. "Paļaujoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā MK noteikumiem, apdrošinātāji 2014.gadā slēdza apdrošināšanas līgumus, kuros maksas apmērs par apdrošināšanas polisi klientiem tika noteikta, ņemot vērā tobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu. Pieļaujot novirzi no šiem noteikumiem, apdrošinātāji apdraud citu apdrošināto intereses saņemt atbilstošas kompensācijas," skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Tiesiskās paļāvības princips nosaka, ka valsts institūcijām ir jābūt konsekventām savā darbībā attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem. Personai - arī apdrošinātājam ir tiesības paļauties, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktajā laika periodā tiks saglabātas un īstenotas. Savukārt, ja cietušo prasības maksāt lielākas atlīdzību summas, nekā bija noteiktas iepriekš spēkā esošajos MK noteikumos, tiks apmierinātas, tiesiskās paļāvības princips tiks pārkāpts. Apdrošinātājiem bija tiesības paļauties un pienākums pildīt valsts izdotu un spēkā esošu normatīvu aktu prasības.

Vienlaikus jāvērš uzmanība uz šonedēļ medijos izskanējušo faktu interpretāciju par nemateriālo zaudējumu atlīdzību limitiem.

"Lai arī ir ļoti grūti naudā izmērīt tuvinieku ciešanu apmēru, tomēr apdrošinātājiem vai tiesai tas ir un būs jādara. Turklāt Latvijas tiesa jau vairākkārtīgi ir vērtējusi šo atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru un pat ir publicējusi divus prakses apkopojumus par šo jautājumu, kur atlīdzības maksimālais apmērs nepārsniedz pāris desmitus tūkstošu euro. Šobrīd likumā noteiktās maksimālās apdrošinātāja atlīdzības limits ir 5 miljoni EUR attiecībā uz vienu ceļu satiksmes negadījumu. Vēlreiz jāakcentē, ka tā ir atbilstoši ES direktīvai noteikta Latvijas tiesību aktos paredzēta maksimālā atlīdzības summa un nevar tikt piemērota kā vienots atlīdzības lielums visos gadījumos, kad CSNg rezultātā personai ir radīts kaitējums.

Katrs no gadījumiem ir individuāls, piemēram, CSNg var ciest pat vairākas personas, savukārt atlīdzībai ir jānodrošina visi izdevumi, kas saistīti ar cietušā ārstēšanu, rehabilitāciju, nesaņemtajiem ienākumiem, ikdienas speciālo aprūpi pat vairāku gadu garumā, kādēļ katrā no tiem ir jāpiemēro negadījuma apstākļiem un nodarītajam kaitējumam atbilstoša atlīdzība. Šī prakse un pieredze ir jārespektē, un šādi to piemēro arī citās ES valstīs, aprēķinot zaudējumus un nosakot izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru CSNg cietušajiem un viņu tuviniekiem," stāsta J.Stengrevics.

ES direktīva nenosaka vienādu morālo kompensāciju izmaksu praksi dalībvalstīs. Tā nosaka, ka OCTA atlīdzību izmaksu praksei jāatbilst valstī pastāvošajai civiltiesiskajai praksei, kas savukārt var būt atšķirīga dalībvalstīs. Latvija nav vienīgā ES valsts, kur personai nodarītie zaudējumi tiek rēķināti pēc vienotiem principiem (Latvijā - Ministru kabineta noteikumiem). Piemēram, Vācijā morālais kaitējums līdzvērtīgā situācijā netiktu atlīdzināts vispār. Arī Dānijā civiltiesībās atlīdzība par morālo kaitējumu nav paredzēta. Savukārt tepat kaimiņos Igaunijas jaunais OCTA likums, kas ir spēkā ar 2014.gada 1.oktobri, nosaka konkrētus apdrošināšanas atlīdzības apmērus par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem vienreizēja maksājuma veidā.

Tāpat konkrētajā nelaimes gadījumā jāņem vērā arī apstāklis, ka tiesa vēl joprojām nav izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un noteikusi vainīgo CSNg, kas kļūtu par tiesisku pamatu personas civiltiesiskai atbildībai. Publiski izskanējušie izteikumi, kas atrauti analizēti ārpus kriminālprocesa kopējo pierādījumu loka, par trolejbusa vadītājas vainu, ko nav noteikusi tiesa, pārkāpj nevainīguma prezumpciju.

* Tā kā neviens no biroja vadības šo skaidrojumu nav vēlējies parakstīt, šim uzdevumam nozīmēts kāds biroja apmaksāts sabiedrisko attiecību konsultants

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...