Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vismaz pusotru mēnesi, bet, iespējams, arī daudz ilgāk datorsistēmu pārraudzītāju rupjas kļūdas dēļ Nacionālo bruņoto spēku (NBS) operatīvā informācija dienu dienā ir tikusi izsūtīta arī absolūti nepiederošām personām. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Induļa Krēķa vadītais Militārās izlūkošanas un drošības dienests par notikušo klusē.

Pietiek rīcībā ir ekrānšāviņi ar daudziem desmitiem īsziņu, kuras visas ir nosūtītas no avota ar nosaukumu „NBS KP”. Šajās īsziņās, norādot konkrētu notikuma datumu un laiku, ir sniegta operatīvā informācija par dažnedažādiem notikumiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, kura profesionāļiem var atklāt pietiekami daudz datu par to darbības un apziņošanas īpatnībām.

Liela daļa no šīs informācijas ir par Latvijas teritoriālo ūdeņu un gaisa telpas tuvumā fiksētiem ārvalstu – faktiski tikai un vienīgi Krievijas – karakuģiem, zemūdenēm un kara lidmašīnām. Šie ir daži piemēri šādām nezināmam personu lokam izsūtītām īsziņām:

„221329AUG19 Aktivizēts A-Scramble. A-Scramble nosledzies 221347AUG 19 Rigas LIR identificeti KF 2xSU-27, 221400AUG19 Tallinas LIR 2xSU-35s.”

„222129AUG19 20j.j. no LVA TJ atpaziti KF STEREGUCHCHIY klases korvete un ROPUCHA klases desanta kuģis KOROLEV ar borta numuru 130.”

„30AUG19 LVA EEZ atpaziti 2x KF kugi KASHTAN CLASS BUOY TENDER, SIBIRIYAKOV CLASS SURVEY AND RESEARCH SHIP un KILO CLASS zemudene.”

„31AUG19 27jj no LV TJ atpaziti KF SIBIRIYAKOV klases izlukkugis, KASHTAN klases zemudenes atbalsta kugis, KILO klases zemudene, STEREGUSHCHIY klases fregate.”

Par daļu no šiem atgadījumiem Nacionālie bruņotie spēki ar vairāku dienu nokavēšanos ir informējuši medijus, savukārt citi tā arī palikuši bez sabiedrības informēšanas.

Taču ilgāku laiku nezināmam personu lokam ir tikusi izsūtīta arī daudz konfidenciālāka informācija, tostarp par Nacionālajos bruņotajos spēkos izsludinātām trauksmēm, paaugstinātu kaujas gatavību un tamlīdzīgi.

Tā, piemēram, īsziņu adresāti – tostarp arī nepiederošās personas – 19. augustā informēti par paaugstinātu draudu brīdinājuma pakāpi.

„190400AUG19 MVP MACIBU ietvaros paaugstinata draudu bridinajuma pakape uz CHARLIE un ieviests speku aizsardzibas līmenis 2,” – šis gadījums gan bijis saistīts tikai ar mācībām, taču Dienas rīcībā ir arī nopietnāka rakstura īsziņas, kuras nepublicējam.

Tāpat plašākam adresātu lokam, nekā bijis iecerēts, izsūtīta operatīvā informācija gan par dažādos negadījumos iekļuvušām militārpersonām, gan par gadījumiem, kad tās aizturētas alkohola un narkotiku reibumā.

Tā, piemēram, 6. augustā Rīgā „SPECOP SUV karavirs ar dienesta a/m iekluva CSNg ar civilo a/m TOYOTA RAV4. Cietuso nav”, bet 9. augustā „NBS Aviacijas baze, NP 2.RNC, civ. darbiniekam MP konstateteja pozitivu rezultātu uz narkotiskajam vielam”.

Arī medijos nonākusī informācija par Nacionālo bruņoto spēku nespēju tikt galā pat ar tādiem bezpilota lidaparātiem, kuri lidinās tieši virs NBS objektiem, tika izplatīta tieši šādā veidā un nepiederošām personām.

„040005AUG19 Adazi, militara bāze pamaniti 2x bezpilota lidaparati. Operaratori netika aiztureti” un „18AUG19 Riga, Ezermalas 6/8. Virs apvienota NBS objekta pamanits bezpilota lidaparats. Lidaparats un operators netika notverti” – arī šīs ziņas oficiāli saņēma nezināms personu loks.

Šī īsziņu plūsma nepiederošu personu lokam turpinājās līdz pat brīdim, kad Diena aizvadītajā nedēļā vērsās ar virkni jautājumu Aizsardzības ministrijā un Militārās izlūkošanas un drošības dienestā.

I. Krēķa vadītais dienests, kura tiešā kompetencē un atbildībā ir šādu situāciju nepieļaušana un informācijas konfidencialitātes nodrošināšana, uz uzdotajiem jautājumiem vispār neatbildēja, tikmēr no Aizsardzības ministrijai tuviem avotiem kļuvis zināms, ka uzdotajos jautājumos minētie fakti dienestam bijuši pilnīgs pārsteigums.

Uz jautājumiem neatbildēja arī aizsardzības ministrs A. Pabriks, savukārt viņa vadītās ministrijas Preses nodaļa netieši atklāja, ka arī ministrijai tas bijis nepatīkams pārsteigums, kura dēļ tā „apstākļu noskaidrošanai vērsusies NBS”.

Taču jau iepriekš, atbildot uz citiem jautājumiem par NBS gatavību atvairīt bezpilota aparātus, Aizsardzības ministrija bija atzinusi, ka šāda informācija „operacionālu drošības apsvērumu dēļ” esot ziņas „ar ierobežotas pieejamības statusu, jo norāda uz NBS kaujas spējām”.

Cik plašam nepiederošu personu lokam šādas ziņas „par NBS kaujas spējām” ir izplatītas un cik ilgu laiku tas noticis, - spriežot pēc atbildīgo iestāžu un amatpersonu reakcijas, tā pagaidām ir mīkla arī tām.

Neatbildētie jautājumi, kas uzdoti Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam:

1) kādam personu lokam un ar kādu mērķi uz mobilajiem telefoniem īsziņu formātā no avota, kas adresātu telefonos uzrādās kā „NBS KP”, tiek izsūtīta operatīvā informācija par notikumiem Nacionālajos bruņotajos spēkos?

2) kāds ir šīs izsūtāmās informācijas statuss?

3) kā tieši tiek kontrolēts, lai šī informācija nonāktu tikai tam personu lokam, kam tā paredzēta? Kas tieši par to ir atbildīgs?

4) vai Aizsardzības ministrija un NBS vadība ir informētas, ka jau ilgāku laiku šī informācija kļūdas vai apzinātas rīcības rezultātā ir tikusi nosūtīta arī nepiederošām personām?

5) ja jā, kad tieši (datums) šī kļūda vai apzinātā rīcība ir konstatēta, un kādā tieši veidā tas ir konstatēts? Vai ir noskaidrots personu loks, kas šo informāciju ir nepamatoti saņēmušas? Vai ir noskaidrots, cik ilgi NBS operatīvā informācija ir nesankcionēti noplūdusi vai tikusi nopludināta? Vai ir noskaidroti atbildīgie un vainīgie? Vai ir pilna pārliecība, ka šī vai cita informācija nepiederošām personām nenoplūst joprojām?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...