Ilzes Brantes režīma apogejs: Ogres Tehnikuma stagnācija un sabrukums
Pietiek lasītājs26.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No 19. līdz 23. maijam Ogres Tehnikumā notika kārtējās sacensības, kuru laikā kopmītnēs tika izmitināti ārējie viesi, bet paši audzēkņi – izlikti. Tas notika mācību gada pašā noslēgumā – laikā, kad daudziem jauniešiem notiek eksāmeni, kvalifikācijas darbi un noslēguma pārbaudījumi. Ogres Tehnikums ir klātienes izglītības iestāde, kur attālināta mācīšanās infrastruktūras un specifikas dēļ nav iespējama. Neskatoties uz to, Ilze Brante pieņēma lēmumu upurēt izglītības stabilitāti par labu reprezentācijas vajadzībām.
Šis ir tikai viens piemērs tam, kā skolas vadība konsekventi nostāda audzēkņu intereses pēdējā vietā. Vai šīs sacensības nevarēja notikt vasarā? Vai patiešām nebija cita risinājuma? Ilzes Brantes lēmums vēlreiz apliecina, ka svarīgāk par audzēkņu labsajūtu, drošību un izglītību ir iestādes ārējais tēls un viņas personīgā statusa spodrināšana.
Ilūzija par stabilitāti – kas patiesībā notika Ogres Tehnikumā?
Ogres Tehnikums ir izglītības iestāde ar ilgāk nekā desmit gadus senu vēsturi, kur jaunieši apgūst praktiskas prasmes un gatavojas darba tirgum. Taču aiz mācību procesa un oficiālās retorikas slēpjas sistēmiski trūkumi, kas veidojušies Ilzes Brantes ilgstošās vadības laikā. Šī analīze piedāvā retrospektīvu skatījumu uz Brantes vadības periodu, izgaismojot krīzes cēloņus un sekas – no pārvaldības problēmām līdz audzēkņu tiesību ignorēšanai.
Ilzes Brantes alga un samērīguma jautājumi
Ilze Brante 13 gadu laikā Ogres Tehnikumā nopelnījusi aptuveni 440 584 eiro un vēl 38 713 latu pirms eiro ieviešanas. Pandēmijas laikā, kad mācības notika attālināti un iestādes darbība būtiski mainījās, viņas atalgojums turpināja pieaugt — no 40 512 eiro 2019. gadā līdz 52 082 eiro 2021. gadā. Šis straujais pieaugums raisa jautājumus par atalgojuma samērīgumu, jo vienlaikus tika ziņots par izglītības kvalitātes problēmām, audzēkņu neapmierinātību un infrastruktūras trūkumiem. 2025. gada aprīlī Brantes bruto alga sasniedza 4713 eiro mēnesī — summa, kas, ņemot vērā iestādes stagnāciju, šķiet pretrunīga.
Vietnieces un to loma pārvaldībā
Aina Murāne, administratīvi saimnieciskās daļas vadītāja, ilgstoši nespēja nodrošināt pienācīgu infrastruktūru — ceļš uz tehnikumu joprojām nav sakārtots, un sadarbība ar pašvaldību ir bijusi neveiksmīga. Neveiksmīga bija arī vadības reakcija uz karstā ūdens piegādes pārtraukumu kopmītnēs — kamēr audzēkņi jau bija vērsušies pie medijiem, Murāne problēmu noliedza. Šāda nespēja efektīvi risināt pat elementāras saimnieciskas problēmas raisa nopietnas šaubas par viņas piemērotību politiskai darbībai, ņemot vērā, ka viņa kandidē uz Ogres novada domi no Jaunās Vienotības. Diemžēl aktuāla atalgojuma informācija nav publiski pieejama.
Armanda Auziņa, direktores vietniece audzināšanas un kultūrizglītības jomā, Ainas Murānes meita, 2025. gadā saņem 3593 eiro bruto mēnesī. Arī viņa kandidē pašvaldību vēlēšanās no tās pašas partijas kā viņas māte. Šādas sakritības liek uzdot jautājumu par politisko un profesionālo interešu saplūšanu, kā arī par nepieciešamību pēc šāda amatu skaita un algu līmeņa, ja izglītības iestādē vienlaikus netiek risinātas būtiskas problēmas.
Linda Pukīte, direktores vietniece izglītības un metodiskajā darbā, 2025. gada aprīlī saņēma 4091 eiro mēnesī. No 2017. līdz 2023. gadam viņa kopumā nopelnījusi ap 172 033,85 eiro. Plašu kritiku raisīja viņas komentāri pēc tam, kad audzēkņi tika izlikti no kopmītnēm viesu uzņemšanas laikā. Raidījumā "Bez Tabu" viņa norādīja: "Tā ir dienesta viesnīca, tas nav viņu personīgais dzīvoklis. Ja atbrauc ciemiņi, jāpiedāvā labākais." Šāda attieksme liecina par izpratnes trūkumu attiecībā uz audzēkņu tiesībām uz stabilu dzīvesvietu.
Baiba Liepiņa, vietniece kvalitātes un attīstības jautājumos, 2025. gada aprīlī saņēma 3541 eiro mēnesī. Viņa kopš 2014. gada kopumā nopelnījusi vairāk nekā 268 236,32 eiro. Kā iepirkumu komisijas priekšsēdētāja viņa bija iesaistīta vairākos strīdīgos iepirkumos, kas raisīja aizdomas par resursu izšķērdēšanu un nepietiekamu caurspīdīgumu lēmumu pieņemšanā.
Audzēkņi otrajā plānā – kopmītnes viesu komfortam
Ogres Tehnikuma kopmītnes gadiem kalpojušas kā mājvieta audzēkņiem, kas maksā par dzīvesvietu un uztur savas tiesības uz drošu un stabilu vidi. Tomēr prakse rāda ko citu – audzēkņi tiek uzskatīti par pagaidu šķērsli iestādes reprezentatīvajām ambīcijām. Brīžos, kad ierodas ārējie viesi, audzēkņi tiek izlikti no savām istabām, lai vietu ieņemtu uzaicinātie ciemiņi, kuri dzīvo kopmītnēs bez maksas. Šāda rīcība apliecina, ka iestādes vadības vērtību sistēmā audzēkņu labklājība nav prioritāte. Tā vietā galvenais akcents tiek likts uz ārēju iespaidu un reprezentāciju, nevis uz uzticību tiem, kuru izglītošana ir iestādes pamatuzdevums.
Secinājumi – laiks pārmaiņām, laiks atbildībai
Ilzes Brantes trīspadsmit gadu ilgā vadība izgaismo nopietnus un sistēmiskus trūkumus Ogres Tehnikumā — no finanšu pārvaldības līdz ētikas standartiem. Iestāde ir zaudējusi virzienu, bet vadība turpina sevi atalgo, kandidē politikā un ignorē audzēkņu vajadzības.
Šis nav vienkārši vadības stils — tā ir pilnīga empātijas trūkuma izpausme izglītības vadībā. Ir pienācis laiks Ilzei Brantei un viņas komandai atbildēt par saviem lēmumiem un vietu atdot tiem, kuri gatavi izvirzīt skolēnus un viņu nākotni pirmajā vietā.
Seko mums 
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
