Iesaki rakstu: 
Daži Jēkabielas iemītnieki tiešām sāk uzvesties kā parunā piesauktās paēdušās peles. Kad Saeimas deputāti nesen tēloja centienus nepieļaut sava atalgojuma palielināšanos (kā zinām, tas aug automātiski līdz ar vidējās algas kāpumu valstī), viņus vismaz motivēja veselīgs populisms, apsveicama vēlme izpatikt naivākam elektorātam. Tagad latvju likumdevēji, plānojot atsacīties no būtiskas amata privilēģijas – "administratīvās imunitātes", atgādina izlutušu karalīti, kuram trakoti savajadzējies alumīnija kroni. Zelta un dimantu pārmērīgais svars, ziniet, lieki nospiež valstisko galvu.
Satversmes 30. pants neļauj pret Saeimas locekli sākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez pašas Saeimas dotas piekrišanas. Šī priekšrocība nu ir kļuvusi par apgrūtinājumu dažiem politiķiem, kuri nevar/negrib sakārtot sava biznesa papīrus vai iegaumēt ceļu satiksmes noteikumus. Saeimas balsojumi par vainīgo izdošanu sodīšanai rada pārkāpumam "nevajadzīgu" publicitāti – te arī slēpjas cēlonis nepatikai pret "novecojušo un sabiedrību diskriminējošo Satversmes normu".
Tas jau tika sirdsšķīsti izskaidrots ar briežudārzā atrastā dabasbērna Gunta Belēviča muti: kāpēc jātaisa vienmēr tāds ļembasts, ja tautas vietniekam sagadās kāds sīks pārpratums – ļaujiet cilvēkam bez lieka trokšņa nomaksāt sodu un izlikties, ka nekā nav bijis!
Tie, kuri jūtas pazemoti pēc Saeimas izdošanas sodīšanai un saredz šajā procedūrā varas autoritātes graušanu, vēlas parūpēties, lai turpmāk šāds traucēklis nemaisītos pa kājām. Piemēram, Dainis Liepiņš no Reģionu apvienības, kurš pieteica piedāvājumu apcirpt 30. pantu, atstājot deputātiem tikai aizsardzību pret kriminālvajāšanu (kurai pats ir pakļauts). Vai Solvita Āboltiņa, kura sola iecerei "Vienotības" atbalstu (izdota administratīvai sodīšanai par augustā izraisītu avāriju).
Cītīgi Saeimas deputāta administratīvās imunitātes sargātāji, protams, ir "mūžīgai opozīcijai nolemtie" saskaņieši – ne bez pamata redzot imunitātes apcirpšanā priekšnoteikumus varas efektīvākam spiedienam uz mazākumu.
Sākotnēji partija centās kritizēt par labu pārmaiņām piesauktos LRA argumentus – Aleksandrs Maļcevs, "Saskaņas" pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā, pamatojot vajadzību negrozīt 30. pantu, didaktiski norādīja uz Vācijas bundestāga autoritatīvo piemēru. Šī, droši jāsaka, etalonparlamenta deputātiem absolūtā imunitāte nav grozīta kopš 1949. gada – kaut arī Vācijas tiesu varas autoritāte un tās pilsoniskās sabiedrības rīcībspēja atrodas mums vienkārši nesasniedzamos augstumos.
Taču, pārāk dedzīgi aizstāvot 30. pantu, "Saskaņa" tam var tikai izdarīt lāča pakalpojumu: ko "piektā kolonna" aizstāv, tas patriotam noteikti ir jāiznīdē. Šķiet, tieši tāpēc Saeimas kreisie izvēlējās efektīgāku – kas zina, varbūt arī efektīvāku – risinājumu: piedāvāja novest valdošajiem un pusvaldošajiem deputātiem tik mīļo ideju līdz "revolucionāram" absurdam, kategoriski uzstājot uz visu valsts amatpersonu jebkādas tiesiskās imunitātes atcelšanu.
Manuprāt, Latvijā vispārējais pilsoniskās apziņas un tiesiskuma līmenis joprojām ir tik tizlā stāvoklī, ka eksperiments ar Satversmes 30. panta – vismaz formālas “fair play” garantijas – apšņikāšanu tiešām spētu nejauši pārvērst mūsu politiku par kanibālu apokalipsi.
Droši vien savas privilēģijas nepanesamā smaguma nogurdinātie latvju politiķi dzīvo svētā pārliecībā, ka viņi vienmēr būs varā. Nu, vai sliktākajā gadījumā cieši blakus tai – kā patlaban šķiet rozīgā miglā iekļuvušajai Reģionu apvienībai. Ka viņi vienmēr būs tie, kuri ar partejiski policejiskām metodēm čakarēs citus – un viss, kas viņiem pašiem var draudēt, būs politiski neattapīgas autoceļu patruļas izrakstīta kvīts par ātruma pārsniegšanu.
Taču, kā saka krievi, neviens savā dzīvē nav pasargāts no ubaga tarbas vai cietuma nārām. Varas veidošanas kombinācijas jau tuvākā nākotnē var arī samainīties, liekot kādām tagadējām "paēdušajām pelēm" izbaudīt, cik efektīvs līdzeklis politiska pretinieka pazemošanai var būt nepelnīts administratīvs sods. (Turklāt to Latvijā, ja vien uzrodas politiskā griba, ir vēl vienkāršāk safabricēt nekā krimināllietu.) Uz ko tad varētu paļauties no varas atstumti politiķi: uz latvju Temīdas objektivitāti? Uz pašu piesmietās sabiedriskās domas atbalstu? Uz varas dresētiem medijiem?
Zāģējiet vien šo Satversmes zaru, dāmas un kungi!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
