Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas ekonomists Vladislavs Inozemcevs savā rakstā par Rietumu sankciju problemātiku kritizē to īstenošanas praksi, kurā, viņaprāt, tiekot ignorēti tiesību principi. Domāju, ka juristi varēs labāk argumentēt “par” un “pret” Inozemceva paustajam no tiesību perspektīvas. Savā rakstā plānoju pieskarties individuālo sankciju jautājumam no morāles un nacionālās drošības perspektīvas. Inozemcevs min tik daudz argumentu, ka vienā rakstā nav iespējams “atsist atpakaļ visas bumbiņas”, tāpēc akcentēšu tikai dažus aspektus.

Es jau neko, uz mana vārda vienkārši noformēja miljoniem vērtus īpašumus…

Viens no jautājumiem, ko aktualizē Vladislavs Inozemcevs, ir sankciju attiecināšana uz Krievijas varai pietuvināto uzņēmēju tuviniekiem. Viņš raksta: “Jautājumus rada prakse ieviest sankcijas pret lielo Krievijas uzņēmēju radiniekiem – visbiežāk tādēļ, ka viņi ir savu radinieku biznesa patiesā labuma guvēji vai arī pasīvi aktīvu daļu pārvaldītāji, vai... bijušie viņu uzņēmumu labuma guvēji.”

Inozemcevs te iegriež pats sev, jo skaidri atklāj, ka sankcionēto uzņēmēju radinieki ir aktīvi iesaistīti sava tuvinieka darījumos kā patiesā labuma guvēji vai pārvaldītāji… Un pat, ja viņu klātbūtne atsevišķos gadījumos būtu “formāla”, tad tā ir palīdzējusi personai, kas ir “Putina sistēmas” daļa. Te vēlos piebilst, ka “pases datu došana”, lai “formāli” kādus biznesa aktīvus piereģistrētu uz tuvinieka vārda, Rietumu pasaulē nav nekas formāls, bet gan ir nopietna lieta. Mēs te nerunājam par kādu neizglītotu bezpajumtnieku, kurš pārdevis pasi par pudeli. Runa ir par tuviniekiem, kuri, ļoti iespējams, par palīdzību ir saņēmuši daudz vairāk nekā vienu pudeli.

Inozemcevs cita starpā raksta, ka zem sankcijām ir nokļuvusi  Ališera  Usmanova māsa Gulbahora Izmailova: “Šis gadījums man šķiet visbriesmīgākais, jo Izmailova, kas ir bijusi divu Usmanova radīto uzņēmumu, ko Usmanovs izveidojis mantojuma pārvaldīšanai, patiesā labuma guvēja, nekad tāpat kā viņas brālis nav piekļuvusi viņu īpašumiem, jo tradicionāli tos pārvalda neatkarīgi pārvaldnieki.”

Inozemcevs norāda, ka Usmanova esot šogad rakstījusi pārvaldniekiem vēstuli, ka atsakās no visām tiesībām uz īpašumiem. Tas labi, bet šis gadījums atkal atgādina, ka zem sankcijām ir nonākusi persona, kura ar savu vārdu ir palīdzējusi “Putina sistēmas” cilvēkam. Te uzsveru, protams, politisko un morālo dimensiju.

Vecais, labais stāsts par vientuļo diktatoru

Inzemcevs turpina:  “Lielākā daļa ievērojamāko Krievijas oligarhu bija iekļauti sankciju sarakstos pēc kara sākuma [..] ar formulējumu, ka “visi viņi piedalījušies tikšanās reizē ar Vladimiru Putinu 2022. gada 24. februārī, un kas  liecina par iesaistīšanos nelielā Putinam pietuvināto oligarhu grupā.” Inozemcevs raksta, ka  tikties ar Putinu esot bijuši aicināti visi Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidija locekļi, bet svarīgākais, ka Eiropas Savienība šo pasākumu neesot uzskatījusi par diskreditējošu darbību, jo ar Krieviju Putina valdīšanas laikā ir sadarbojušies daudzi ES uzņēmēji. Vēlos teikt, ka mums nav nekādas cieņas arī pret tiem vācu uzņēmējiem un Vācijas valdību, kas palīdzēja Putina sistēmu stutēt ar lielu eiro banknošu upi, kas plūda un daļēji vēl plūst uz Krieviju. Tā vietā, lai paturētu un attīstītu kodolenerģētiku, vācieši bija lieli Krievijas dabasgāzes pircēji.

Vienlaikus jāpiebilst, ka ir tomēr atšķirība starp ES un uzņēmējiem, kuri ir Krievijas pilsoņi, tātad atbildīgi par savu valsti. Tas nebija tik sen, kad tika runāts par neformālo vienošanos starp Putinu un Krievijas uzņēmējiem, kuri nedrīkstēja jaukties politikā, par to saņemt tiesības pelnīt. Tie, kuri nevēlējās stāvēt ierindā, – Mihails Hodorkovskis, Vladimirs Gusinskis un Boriss Berezovskis - cieta, un tā rezultātā pārējie bagātnieki ierāva galvu plecos, tādējādi stiprinot “Putina sistēmu”. Krievijas uzņēmēji mierīgi pelnīja naudu, kamēr Putins slēdza medijus, stiprināja “varas vertikāli”, karoja ar Gruziju, tad 2014. gadā uzsāka karu pret Ukrainu. Visi šie baltie un pūkainie Krievijas uzņēmēji minētajos gados slauca treknu pienu no Krievijas kā no govs.

Atgriežoties pie Inozemceva pieminētās “rūpnieku un uzņēmēju” sapulces, jāsaka, ka tā nebija vienīgā tikšanās, kurā vadonis mērķtiecīgi paplašināja savu poddjeļņiku (nozieguma līdzdalībnieku) kopu, lai pēc tam nebūtu vienam jāatbild. Bet tā kopa jau arī nepretojās; tas ir zīmīgi Krievijai – cars dara, ko grib, un pūlis pakļaujas. Pēc tam vaino caru, ka slikts bija, mēs – ne, viņš viens pats! It kā Staļins viens pats būtu represijas īstenojis un Putins – viens pats karojis. Kad Putins aizies (lai kad un kā tas notiktu) un Krievijā notiks pārmaiņas (nezinām skaidri, vai, kādas un cik dziļas), tad daudzi jo daudzi iznāks no skapja un teiks: “Tak mēs to Putinu ienīdām no visas sirds dziļumiem!”

Sankciju apiešana

Var piekrist Inozemcevam, ka ne vienmēr sankciju īstenošanā ir bijusi redzama konsekvence; ir gadījumi, kad īstenotāji ir skatījušies cauri pirkstiem. Bet šīs problēmas risinājums jau nav sankciju atcelšana vai mīkstināšana, bet konsekventa rīcība, lai neviens neizspruktu.

Kompānija “Aeroflot” sankciju dēļ ir spiesta daļu lidmašīnu izjaukt, lai iegūtu rezerves detaļas remontam. Tikmēr zem Rietumu sankcijām dzīvojošie Krievijas miljardieri ir atraduši ceļu, ka apiet ierobežojumus un apgādāt ar Rietumos ražotām detaļām savas privātās lidmašīnas. “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers ir pakļauts ASV sankcijām, tomēr tas viņam netraucē iegūt ASV ražotas detaļas savai lidmašīnai “Falcon”. Portāla “The Insider” pētnieki ir noskaidrojuši, ka amerikāņu kompānija „Honeywell International” ir piegādājusi aviouzņēmumam “Gazprom Avia” sevišķu displeju par 573,5 tūkstošiem ASV dolāru, kas atbilst tieši Millera rīcībā esošai “Falcon” lidmašīnai. Līdzīgi rīkojas arī viens no Putina “naudasmakiem” – Arkādijs Rotenbergs un Putina draugs Genādijs Timčenko. Vārdu sakot, sankcijas apiet pat Putina tuvākā “uzticības loka” cilvēki, kur nu vēl tie, kuri atrodas tālākos lokos.

Atkal Rietumi vainīgi…

Vladislavs Inozemcevs raksta: “Rezumējot divarpus gadus ilgo pret Krievijas biznesu vērsto sankciju politiku, varu vien atkārtot, ka rezultāts ir Krievijas sabiedrības prorietumnieciskās grupas atsvešināšanās no Rietumiem. Turklāt statistika rāda, cik beidzamajos gados ir pieauguši Krievijas budžeta nodokļu ieņēmumi – tai skaitā daudzu lielu kompāniju pārreģistrācijas uz Krievijas jurisdikciju dēļ [..] – taču cerības par “biznesa eņģeļu” sacelšanos pret kremļa diktatoru paliek vien kā cerības.”

Un kas ir alternatīva? Radīt “Putina sistēmā” bagātību ieguvušajiem saulainus apstākļus Rietumos? Un tas veicinās viņu sacelšanos pret Kremļa diktatoru?  Un kā ar nacionālās drošības  dimensiju? Jau ir tik daudz runāts un rakstīts, ka Krievijas uzņēmējiem ir jābūt gataviem izpildīt Putina rīkojumus ārvalstīs, citādi viņi nopietni riskē ar labklājību un veselību.

Inozemcevam ar to ir par maz, viņš raksta: “Diemžēl nākas vēlreiz sacīt, ka Rietumos nemēdz atzīt izvēlētā kursa kļūdainību: nesen atbrīvotie krievu opozicionāri, kuri cenšas kaut nedaudz izmainīt eiropeisko pieeju, netiek tālāk par saukļiem “atteikties no sankcijām pret ierindas krieviem”, apriori pieņemot, ka lielie uzņēmēji pie tādiem nepieder.”

Mums jau bija nepatīkami dzirdēt, ka no cietuma izlaistie krievu opozicionāri aicināja mīkstināt sankcijas, Inozemcevs pūš tajā pašā stabulē, tikai vēl skaļāk. Rietumu kursa kļūdainība? Ne jau sankciju īstenošana ir bijusi kļūda, bet sankciju vājums un “neitrālo” valstu morālais pagrimums, kas izvēlas Krievijas asiņaino naudu, nevis taisnīgumu.

“Putina sistēma”

Miljardieru aizstāvis Inozemcevs noslēdz savu rakstu: “Proti, ja Rietumu politiķiem nešķiet svarīgs jautājums par attiecību atjaunošanu ar Krieviju (lai gan attiecības starp valstīm bija jāatjauno arī pēc nopietnākiem konfliktiem), tad Rietumu tiesiskā kārtības erozija nav uzskatāma par maznozīmīgu problēmu, jo visas demokrātiskās sabiedrības primāri ir balstītas uz likuma pārākumu pār politisko izdevīgumu, ko kā reiz grauj mūsdienu sankciju prakse.” 

Tas izklausās pēc mafijas advokāta aicinājuma dzīvot tiesiskā vidē. Notiek karš, ukraiņi iet bojā, un vienīgais, ko pašlaik vajadzētu uzlabot, ir sankciju īstenošanas konsekvence, nevis to mīkstināšana.

Vienā no demokrātisko krievu forumiem klātienē dzirdēju no Krievijas aizbraukušo politiķu, juristu u.c. aktīvistu diskusiju, kurā viņi sprieda par nākotnē iespējamo lustrāciju. Daļa bija par to, ka neviens tiesnesis, kurš bijis amatā Putina varas laikā, nedrīkst palikt par tiesnesi brīnišķīgajā nākotnes Krievijā. Tiem pretī izskanēja arī viedoklis, ka vairums esošo sistēmas cilvēku būs jāpatur pie varas, jo nebūs, ar ko aizvietot.

Mēs nezinām, kāda būs “nākotnes Krievija”. Ja tā būs tiešām demokrātiska un uz likuma varas balstīta valsts, tad atjaunot attiecības nebūs nekādu problēmu. Savukārt, ja “jauno Krieviju” pēc Putina pārstāvēs vecā režīma cilvēki, tad tā būs tā pati impērija, ar kuru tuvas attiecības nav vajadzīgas, un par tās noskaņojumu mums nevajadzētu uztraukties.

Dārgie uzņēmēji, jūs bijāt (un  daļa joprojām esat) Putina sistēmas daļa. Daudzi uzņēmēji Krievijā maksā valstij nodokļus un kukuļus amatpersonām, drošībniekiem. Tādējādi jūs uzturat gan formālo Krieviju, gan reālo varu – neformālu tīklojumu ar  hierarhiju un  iekšējo likumu kārtību. Abu sistēmu – oficiālās un neoficiālās – galvgalī ir Vladimirs Putins. Inozemceva minētā “prorietumnieciskā” uzņēmēju daļa nopelnīja naudu “Putina sistēmas” darbības laikā.

Nobeigumā

Esmu par kapitālismu, un, ja cilvēki spēj daudz nopelnīt taisnīgā ceļā, tas ir labi.  Bet, ja kāds aicina eiropiešus un amerikāņus rūpēties par Krievijas miljardiera Ališera  Usmanova tuvinieku labklājību, tad mēs sakām – nē, mēs drīzāk savu uzmanību veltīsim Ukrainas liktenim. Miljardieri, kuri kļuva bagāti Putina valdīšanas laikā, gan jau paši tiks galā ar savām likstām.

Inozemcevs mums uzkrauj viņu pašu problēmu – proriemtumnieciskā krievu grupa attālinās... Eiropai nez kāpēc jārisina visas pasaules problēmas… Migrācija – mēs, klimats – tikai mēs, Krievijas demokratizācija – atkal mēs? Krievu opozicionāri stāsta, ka krievi kopumā ir demokrātiski noskaņoti, tikai šaura uzurpatoru grupa ir sagrābusi varu. Tas, ka ir uzkundzējusies viena grupa, tam var piekrist, un jūs esat tie, kuri ļāva tai grupai uzkundzēties. Turklāt tajā “mazajā grupā” ietilpst miljoniem cilvēku, kuriem atlec labumi. 

Ja redzat slimību, uzreiz vajag rīkoties; ja ielaižat, tad nebrīnieties, ka tā pārņem visu. Un galvenais –, kāpēc Krievijā jau vēsturiski “šaurām grupām” ir tik viegli uzkundzēties pār daudzmiljonu tautu? 

[1] https://gyermhqf---kmhkqybb-bsccljbcrq-ez.a.run.app/politika/274023?utm_source=kldscp

* Šis raksts ir tapis kā reakcija uz Vladislava Inozemceva publikāciju DELFI “Individālo sankciju tumšā puse” 03.09.2024. Pārpublicēts no latvijasdrosiba.lv.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

3

Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!

FotoViens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Lasīt visu...

12

Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem

FotoIzgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Lasīt visu...

21

Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!

FotoPieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!

Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša...

Foto

Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”

Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs...

Foto

Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku

Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes...

Foto

Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!

Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā...

Foto

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā...

Foto

Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā

"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs....

Foto

Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un...

Foto

Vai sākusies panika ES elitē?

Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES...

Foto

Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks”...

Foto

Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi

Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos,...

Foto

LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas

Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli,...

Foto

1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu

Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi,...

Foto

Vai mēs varam justies droši?

Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto...

Foto

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika...

Foto

Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu...

Foto

Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi...

Foto

Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis:...

Foto

Vēl jau kaut ko var dabūt...

Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām...

Foto

Atmaskojošais septembris

Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar...

Foto

Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!

Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam...

Foto

Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?

Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS

Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu,...

Foto

Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem...

Foto

Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā

Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur...

Foto

Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!

Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)...

Foto

Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad...

Foto

Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu...