Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”
Kaspars Pudniks03.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību, tās ģimenēm un tradicionālajām kultūras vērtībām, esmu skaļi paudis. Sabiedrībai doto vārdu sabiedrībai esmu turējis un izpildījis – iniciatīva publicēta! Laiks rīkoties!
Ja kāds cerēja, ka sabiedrība klusēs un ļaus iznīcināt tajā pastāvošās tradicionālās ģimeņu un latviešu kultūras vērtības, varu apbēdināt – tā nenotiks! Ja kāds domāja, ka varēs spļaut tautas dvēselē, jo par to nekas nebūs, varu apbēdināt – tā nebūs! Latviešu tauta aizstāvēs savas ģimenes un bērnus! Par Latviju! Par stiprām ģimenēm! Par vērtībām!
Iniciatīva: https://manabalss.lv/ludzam-atsaukt-latvijas-dalibu-2021-gada-eirovizijas-dziesmu-konkursa-roterdama/show.
Šeit - īsā saite uz iniciatīvu: https://manabalss.lv/i/2053.
Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā
Aicinām noteikt nemainīgu kārtību, kas garantē pastāvīgu sabiedrības līdzdalību, izvēloties Latviju pārstāvošo dziesmu Eirovīzijas dziesmu konkursā. Latvija šajā konkursā ir piedalījusies jau 20 gadus pēc kārtas un piedāvājusi pasaules skatītājiem kvalitatīvākos priekšnesumus un skaistas dziesmas.
Tāpat kā mēs lepojāmies par "Prāta vētru", par Mariju Naumovu, Intaru Busuli un citiem lieliskiem māksliniekiem, mēs vēlamies būt lepni par Latvijas pārstāvi, dziesmu un vizuālo tēlu arī turpmāk. Skatītāju balsojums ir šā konkursa nozīmīga sastāvdaļa, un tā tam ir jāpaliek arī atlases kārtā.
Konkursa rīkotāja - Eiropas Raidorganizāciju apvienība (European Broadcasting Union) ir noteikusi brīvu kārtību, pēc kādas katra valsts izvēlas savu pārstāvi un dziesmu. Tāpēc šai procedūrai ir iespējama arī formāla pieeja, kuru šoreiz arī izvēlējās Latvijas Televīzijas vadība. Līdz ar to Latvijas pārstāvis dodas uz konkursu ar tādu dziesmu, par kuru vispār nav balsojuši Latvijas iedzīvotāji.
Ja balsojums būtu noticis, Latvijas iedzīvotāji, visticamāk, būtu izvēlējušies citu dziesmu un vizuālo tēlu. Šāda situācija ir radījusi lielu vilšanos skatītājos un konkursa atbalstītājos. Tāpēc uzskatām, ka šāds priekšnesums nepārstāv Latviju un ka tam nav sabiedrības atbalsta.
Lai novērstu gadījumus, kad uz Eirovīzijas dziesmu konkursu dodas tāda dziesma, kas nav saņēmusi atbalstu balsojumā, un lai garantētu sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā, aicinām nostiprināt nemainīgu kārtību, kādā katru gadu skatītāju balsojumā tiek izraudzīta dziesma Eirovīzijas dziesmu konkursam un kā par Latvijas nodokļu maksātāju naudu tiek veidots Latvijas tēls. Latvijas pārstāvim un dziesmai ir obligāti katru reizi jāsaņem Latvijas skatītāju balsis.
Tāpēc aicinām Saeimas atbildīgo komisiju sadarbībā ar iesaistītajām pusēm izveidot un nostiprināt nemainīgu kārtību, kas garantē skaidru sabiedrības izvēli turpmākai Latvijas tēla veidošanai starptautiskajā Eirovīzijas konkursā.
Sabiedrības ieguvums no tā būs - novērsta iespēja, ka uz Eirovīzijas dziesmu konkursu dodas tāda dziesma, kas nav saņēmusi atbalstu sabiedrības balsojumā. Tāpat šādi tiks garantēta sabiedrības līdzdalība Latvijas tēla veidošanā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.