Intensīva mežizstrāde un pieprasījums pēc koksnes biomasas izraisa mežu degradāciju Igaunijā un Latvijā

Ziņojums atklāj, ka intensīva mežizstrāde, kur arvien lielāku lomu spēlē koksnes ieguve granulu ražošanai, novedusi pie tā, ka strauji samazinājusies oglekļa piesaiste Latvijas un Igaunijas mežos. Nākotnes prognozes liecina, ka abu valstu meža zemes kļūs par CO2 avotu, nevis piesaistītāju.

Igaunijas un Latvijas mežos dzīvo tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu, tostarp lidvāvere un mednis. Sugu daudzveidība ir būtisks meža veselības rādītājs, taču dzīvotņu iznīcināšana to ietekmē nelabvēlīgi. Vērojama lejupslīde meža putnu populācijās. Mežizstrāde notiek pat ar sugām bagātos vecajos mežos, tostarp “Natura 2000” teritorijās un īpaši aizsargājamos biotopos. Biomasas eksporta vārdā notiek faktiski nekontrolēta mežu dabas vērtību iznīcināšana.

Igaunijas Dabas fonda pārstāvis Sīms Kureso uzsver: “Pieprasījums no tādiem ārvalstu bioenerģijas uzņēmumiem kā, piemēram, “Oersted”, “RWE” un “Drax”, ko veicina Eiropas Savienības un nacionālo valstu atjaunojamās enerģijas subsīdijas, dramatiski palielina mežizstrādes apjomus. Igaunijas mežizstrādes intensitāte laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam bija par 85% augstāka nekā laika posmā no 2004. līdz 2015. gadam. Šāda mežizstrāde noved pie vērtīgo biotopu izzušanas. Mums ir nepieciešams, lai politikas veidotāji apturētu mežu iznīcināšanas veicināšanu, pat ja tas nenotiek viņu pašu zemē. Mūsu meži ir kas vairāk par koksnes granulām, taču mežu potenciāls īstenojas vien tad, ja prioritāra ir mežu aizsardzība, nevis to izmantošana.”

“Latvijā joprojām tiek plaši popularizēta absurdā ideja, ka intensīvāka mežu izciršana un koksnes dedzināšana nāk par labu klimatam. Skaitļi norāda uz pretējo: pieaugošā mežizstrādes intensitāte Latvijā un Igaunijā ne tikai samazina mežu spēju piesaistīt oglekli, bet arī iznīcina vērtīgas dzīvotnes un apdraud mežā dzīvojošās sugas,” uzsver Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.

Ilgtspējas standarti, kuru pamatā ir brīvprātīga sertifikācija, nenodrošina to, ka tiek saglabāta mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā un dabas daudzveidības uzturēšanā. Tie pieļauj kailciršu veikšanu pat teritorijās, kas saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem tiesību aktiem būtu jāaizsargā.

Tāpēc tādas valstis kā Dānija, Nīderlande un Lielbritānija importē biomasu, kas var būt sertificēta, taču netiek iegūta ilgtspējīgi. Ziņojuma autori norāda, ka importētājvalstu politikas veidotājiem “jārīkojas, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, ko pieprasījums pēc biomasas rada eksportētājvalstīm”. Ja meža iznīcināšana nenotiek pašu acu priekšā, tas nenozīmē, ka par to nav jāsatraucas.

Ziņojums jāskata kontekstā ar daudzu zinātnieku secināto, ka koksnes dedzināšana enerģijas ieguvei ir kaitīga gan klimatam, gan dabai. Šīs bažas apstiprina vēstule, ko 800 zinātnieku 2018. gadā nosūtīja Eiropas Parlamentam[1], kā arī Eiropas Zinātņu akadēmiju Konsultatīvās padomes norādes[2]. Jebkura valdība, kas ignorē šādus secinājumus, attālinās no klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem.

Ziņojums būtu jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Komisijai. Bioenerģijas klasifikācija saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED) veicina pieprasījumu pēc biomasas, tajā pašā laikā “Natura 2000” tīklu un Putnu un Dzīvotņu direktīvas paredz rīcību, lai aizsargātu un atjaunotu ekosistēmas. Tādējādi Eiropas Savienības politika rada nopietnas pretrunas starp klimatu, bioloģisko daudzveidību un ekonomiskajiem stimuliem, savukārt Igaunijas un Latvijas mežos notiekošais ir šo pretrunu apliecinājums.

Novērtē šo rakstu: