Ir īstais brīdis, lai es jums atkal kaut ko pastāstītu – šoreiz par vīrusu
Einars Repše29.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai kovids atgriezīsies? Īsā atbilde ir – jā. Turklāt tas jau nekur nav pazudis. Jā, pasaule ir iemācījusies mazliet labāk ar to sadzīvot. Jā, ir radītas vakcīnas, tiek strādāts pie zālēm, ir papildināti mākslīgās elpināšanas aparātu krājumi slimnīcās. Vakcinācija un stingrie ierobežošanas pasākumi ir devuši kaut kādus rezultātus. Šķiet, vasaras saule arī palīdz. Bet mēs vēl ne tuvu neesam drošībā, un tas, ko vērojam pašreiz, var izrādīties tikai klusums pirms vētras.
Pirmkārt, šis vīruss ir ļoti viltīgs un bīstams. Jā, daži to pārslimo viegli, pat nemanāmi. Toties citi mirst vai arī iekuļas hroniskā slimībā ar ilgām un ļoti nepatīkamām sekām (t.s. ilgais kovids). Otrkārt, vīruss mainās (mutācijas). Un nekad nav zināms, vai nākamā mutācija nebūs vēl nepatīkamāka par jau esošajām.
Iebūvētā kļūdu korekcijas koda dēļ šis vīruss mainās lēnāk nekā citi, piemēram, gripas vīruss. Toties, kad kāds jauns variants ir izveidojies, tas, visticamāk, arī saglabāsies krietni ilgāk nekā vairāk mainīgie vīrusi. Un, kā redzam, jauni celmi tiešām veidojas.
Patlaban pasaule ir satraukusies par "delta variantu", kurš ir ļoti lipīgs un pastiprināti skar tieši jaunos un aktīvos cilvēkus. Bet tas noteikti nebūs pēdējais un, ļoti ticams, arī ne sliktākais.
Pasaule, saņemot visus spēkus, cīnās pret pandēmiju. Tikai pateicoties nebijušiem veicināšanas pasākumiem (un naudas drukāšanai), pasaules ekonomika vēl daudzmaz turas. Mūsu iespējas "no zila gaisa" izvilkt pasauli no krīzes nav neierobežotas. Un tās nav bez maksas. Inflācija jau tagad ir pacēlusi galvu. Nākamo karantīnas vilni mēs varam tik viegli nepārdzīvot. Šajos apstākļos elementārie piesardzības pasākumi un arī vakcinācija ir katra cilvēka teju patriotisks pienākums.
Lai katrs būtu pasargāts, katram ir jāsargājas. Un jāvakcinējas. Atteikties no piesardzības pasākumiem un vakcīnas nav tikai mūsu personiska izvēle un risks. Tas pakļauj riskam visu sabiedrību.
Daži gudri cilvēki cenšas mums to pateikt.
"Dzīvot sabiedrībā nozīmē, cita starpā, nest citam cita nastas. Ja dzīvo kopā ar cilvēkiem, tev jāpadomā par viņiem pat tad, ja nedomā par sevi," tā Juris Rubenis.
"Cilvēkiem ir zudusi spēja salīdzināt riskus, ko nes šī briesmīgā slimība," tā Imants Lancmanis. "Tas ir tāpat kā Otrā pasaules kara laikā kāds teiktu – ziniet, es neiešu bumbu patvertnē, jo es tur dabūšu iesnas un tur ir auksts, un man ir klaustrofobija."
Jā, arī par "antivakseriem" šis tas ir savulaik pateikts. Piemēram, Mateja evaņģēlijs 5.3: "Svētīgi ir tie garā nabagie, jo viņiem pieder debesu valstība."
Vizma Belševica to pašu pateikusi dzejā:
"Svētīgi ir tie garā vājie,
Kā vakar pļavas miglotiem prātiem,
Jo viņiem pieder debesu valstība
Savu vājumu neapzināties."
Apstākļos, kad būtu jādara viss, lai pretotos pandēmijai, un jāpierunā arī svārstīgie, neinformētie un vienkārši apjukušie uz iespējami drīzu potēšanos, pat dažu visumā prātīgu jautājumu cilāšana par vakcīnām un vakcināciju ir uzskatāma par tikai apjukumu vairojošu.
Diemžēl daži nožēlojami klauni pašmāju politikā atļaujas pat krietna un inteliģenta cilvēka necienīgu rotaļāšanos ar Dāvida zvaigzni. Un tie būtu mūsu sabiedrības priekšstāvji?!
Cita starpā – par Dāvida zemi. Izraēla vienmēr ir bijusi mūsdienu zinātnes un tehnikas revolūcijas avangardā. Daudzas derīgas lietas ir tikušas izgudrotas tieši šajā zemē un pēc tam ražotas citur. Laikam gudra tauta. Kā viņiem tas izdevies, var lasīt Saula Singera lieliskajā grāmatā "Startup Nation". Un ar kovidu Izraēla tika lieliski galā.
Kā viņiem tas izdevās? Ar ātru un efektīvu vakcināciju un pārdomātiem drošības pasākumiem. Bet arī Izraēlā diemžēl vīruss sāk atkal pacelt galvu. Zemākajā punktā, aptuveni pirms mēneša, visā Izraēlā bija vien 186 Covid-19 slimnieki (maksimums iepriekš bija virs 80 000). Šobrīd slimnieku skaits atkal uzaudzis virs tūkstoša.
Delta (Indijas) variants strauji palielina saslimstību arī Austrālijā un Lielbritānijā. Aktīvo slimnieku līkne pasaulē sāk atkal griezties uz augšu. Izskatās, ka rudens mums atkal varētu būt smags.
Mūsu ģimenē seniori tika vakcinēti, tikko vien parādījās tāda iespēja. Paši vakcinējāmies, tikko parādījās tāda iespēja. Trīspadsmit gadus veco dēlu vakcinējām, tikko vien parādījās tāda iespēja. Nevienam nebija nekādu negatīvu reakciju uz poti.
Un, ziniet, tā ir ļoti patīkama sajūta – apzināties, ka esi pasargāts un ka tavs bērns ir pasargāts, ka viņam vairs nedraud ne nāve, ne invaliditāte no "deltas" vai kāda cita nejauši saķerta Covid-19 klona.
Palīdzēsim sev un arī sabiedrībai, izturēsimies atbildīgi pret šo viltīgo slimību, savu un citu veselību.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
