Ir jārēķinās – valsts mēģinās visiem atņemt visu naudu, ko vien varēs
Pietiek lasītājs19.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans šodien, gan uzstājoties LTV, gan arī izplatītā paziņojumā izskatījās neviltoti pārsteigts par savas tiesvedības ar valsti iznākumu – kā tā var būt, ka viena un tā pati Rīgas apgabaltiesa vienā un tajā pašā lietā, vienos un tajos pašos apstākļos, ar vieniem un tiem pašiem faktiem un pierādījumiem pirms diviem gadiem valsts 1,9 miljonu eiro prasību no uzņēmēja ģimenes noraida, bet šodien apmierina. Kaut patiesībā izbrīnam nav pamata – ar šādu valsts un „taisnīgās tiesas” attieksmi jārēķinās katram Latvijas iedzīvotājam, no kura valsts var kaut ko iekasēt.
Ir tāds tagad par advokātu pārkvalificējies izbijis KNAB darbinieks Aleksandrs Berezins, kurš jau pāris mēnešus sociālajā tīklā Twitter skaļi gaužas par Latvijas valsts tiesu – un ne tikai tiesu – varas attieksmi pret vienām no cilvēka pamattiesībām – tiesībām uz savu privātīpašumu. Citēšu tikai dažas skaļākās vaimanas:
„Sveša īpašuma atņemšana bez tās izcelsmes noziedzīguma pierādīšanas ir personas pamattiesību apspiešana. Kamēr nebūs Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmuma pret Latviju, kasācijas instances, Latvijā tiks turpināta šī netaisnīgā prakse.”
„Rīgas apgabaltiesas 05.05.21. lēmums - tiesa atzīst, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, bet nevar izskaidrot noziedzīgu avotu. Eleganti.”
„Jauna rajona līmeņa tiesas atziņa, noraidot sūdzību par atteikumu iepazīstināt aizskarto mantas īpašnieku ar noziedzīgās mantas procesa materiāliem - jāspēj tiesāties bez materiāliem (26.04.2021.lēmums).”
„Kad viņi bez pierādījumiem apsūdzēja banku kontu īpašniekus, Jūs klusējāt, jo nebijāt turīgs. Kad viņi ar baltiem diegiem šūtu lietu aizsegā atnāca pakaļ politiskajiem pretiniekiem, Jūs klusējāt, jo nebijāt politiķis. Kad viņi atnāks Jums pakaļ, vairs nebūs, kam par Jums iestāties.”
Protams, šos var uzskatīt par neveiksmīga advokāta mēģinājumiem novērst sabiedrības uzmanību no paša neprofesionalitātes un neko vairāk. Taču cilvēkiem, kas uzmanīgāk iepazinās ar nesen pietiek.com publicētajiem Finanšu izlūkošanas dienesta „slepeno mācību” dokumentiem, gan Kirova Lipmana tiesvedības jaunais pavērsiens, gan Aleksandra Berezina un daudzu savu naudu vismaz uz laiku pazaudējušu uzņēmēju izteikumi saslēgsies kopā vienā loģiskā ķēdītē.
Visi atceras Krišjāņa Kariņa publisko priecāšanos par to, ka naudas ir tik daudz kā nekad. Tieši tā valdība un citas valsts struktūras šo naudu arī šķiež – tik daudz kā nekad. Šīsnedēļas Valsts kontroles atzinumi to tikai vēlreiz apliecina.
Taču atšķirībā no naivajiem cilvēkiem, kas priecājas par to, ka tiek pie vienreizēja pabalsta – mikroskopiskas kripatas no no kopā šķiestajiem miljardiem, Krišjānis Kariņš lieliski zina, ka lielākā daļa no tagad izšķiestās naudas būs jāatdod. Un arī tie būs miljardi.
Latvijai nav ne naftas, ne gāzes, ne dimantu un zelta raktuvju. Latvijas vienīgā nafta ir tās iedzīvotāji kopumā – un jo īpaši tie, kuriem var ar salīdzinoši nelielām pūlēm kaut ko atņemt. Un atņemt jo vairāk, jo labāk.
Tas varbūt vēl nav īsti labi pamanīts, bet jau vairākus mēnešus valsts mašīna strādā pēc vienota principa – iekasēt visu un no visiem, ko un no kā vien ir iespējams. Varbūt pamanījāt skaitļus par to, cik lielas summas policijai ir izdevies iekasēt no valdības idiotisko pretCovid ierobežojumu neievērotājiem? Turklāt pēc principa – ja reiz var uzlikt sodu līdz 2000 eiro, tad mēs arī noteikti uzliksim tieši 2000 eiro!
Nebrīnīšos, ja pēc kādiem gadiem mēs uzzināsim par kādu slepenu vienošanos, kas panākta valsts varas visaugstākajā līmenī vai, vēl drīzāk, tai nodiktēta no augšas, no Briseles, Strasbūras, Vašingtonas, Ņujorkas vai vēl kaut kurienes. Tieši tā tas arī izskatās – ka gan izpildvaras, gan tiesu varas struktūrām ir skaidri pateikts: ja kaut ko varat puslīdz tiesiski vai pat ne visai tiesiski atņemt valsts labā, tad atņemiet! Mums katrs cents ir vajadzīgs!
Tieši tā tas arī pašlaik notiek, - bez kādām „tiesiskuma procedūrām” valsts pašlaik atņem gan divus miljonus Lipmaniem, gan divus tūkstošus katram „dažādu mājsaimniecību” pārstāvim, kas brauc vienā automašīnā, gan banku kontos iesaldēto naudu, neliekoties ne zinis par tās īpašnieku uzrādītajiem izcelsmes dokumentiem.
Tiesa, vēsture rāda, ka šāda ekspropriācija nekad ne pie kāda laba gala nenoved. Bet, kā izskatās, Kariņam, Levitam un kompānijai tas vienalga – viņi vienkārši izpilda doto komandu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
