Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir labas ziņas, un ir arī ārkārtīgi kritizējamas ziņas, - tā politologs Jurģis Liepnieks izsakās par valdības sagatavoto 2011.gada budžeta piedāvājumu.

Valdība vairāk vai mazāk, tomēr pašlaik ir aptuveni pateikusi, kā veidosies 2011.gada budžets, uz kā rēķina būs konsolidācija. Kā šo piedāvājumu vērtēt?

Vispirms jāatzīmē tas, ka dažus priekšvēlēšanu solījumus valdība ir īstenojusi, piemēram, solot ieviest kaut kādu progresivitāti nodokļu sistēmā. Pašlaik piedāvātās nodokļu izmaiņas tiešām faktiski neskars tos cilvēkus, kuriem ir nelieli ienākumi.

Līdz ar neapliekamā minimuma, minimālās algas palielināšanu cilvēkus ar zemiem ienākumiem, piemēram, būtiski neskars PVN kāpums. Cilvēkiem ar maziem tēriņiem, kuri mēnesī iztērē 150 – 200 latus, šis nodokļu pieaugums būs kaut kur robežās starp 1,5 - 2 latiem mēnesī. Tas nav tik būtisks, un faktiski viņiem tas tiks kompensēts ar to, ka palielinās neapliekamais minimums.

Tā ka sabiedrības mazaizsargātākie slāņi zināmā mērā ir ieguvēji no šī budžeta. Tāpat jāatzīmē tas, ka pensionāri arī ir arī ieguvēji, viņi būs tā sabiedrības grupa, uz kuriem budžeta samazinājums neattieksies.

Tāpat pie labajām ziņām droši vien vērts minēt to, ka ļoti liels līdzfinansējums budžetā ir atstāts ES fondu naudas apguvei, kas ir nozīmīgs veids, kā valsts domā par kaut kādu attīstību. Cik šāds attīstības veicināšana efekts ir liels, to, protams, šobrīd ir grūti pateikt, bet tas ir pareizi.

Tad jāsecina, ka vēlētājs var justies apmierināts?

Negribu visu kritizēt, tāpēc vispirms norādu uz lietām, kuras ir pozitīvas un, manuprāt, jāvērtē pozitīvi.

Kas tad ir tās kritizējamās?

Protams, ir lietas, kuras jāvērtē ārkārtīgi kritiski, un galvenā no tām ir saistīta ar pilnīgi nekādu nevēlēšanos reformēt neefektīvās valsts pārvaldes jomas un veikt tā sauktās strukturālās reformas.

Lielākās, samilzušākās problēmas ir tādas sfērās kā iekšlietu sistēma, par kuru mēs tagad zinām, ka Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir vairākas reizes vairāk policistu nekā, teiksim, vidēji citās valstīs. Un valdības attieksme tai pašā laikā ir tāda, ka viņi ne tikai nevirza šīs reformas, bet iekšlietu ministre Linda Mūrniece pat lepojas ar to, ka viņai ir izdevies, nu, tā iegrozīties, ka nekādas reformas nevajadzēs veikt. Un acīmredzot premjers atbalsta šādu politiku, jo iekšlietu ministrs ir tas, ko viņš speciāli izvēlējies šim amatam, neskatoties uz dažādiem iebildumiem.

Tāpat ir arī ar reformām izglītībā. Visi jau tik sen zina, ka jāveic reformas profesionālās un augstākās izglītības sistēmās. Tāpat tieslietās ir sen zināmās problēmas, piemēram, ar to pašu reģistru sistēmu. Un nekas. Lai gan ir droši vien grūti atrast nozari, kurās šīs reformas nebūtu nepieciešamas.

Vēl vairāk - man šķiet, ka ir pat tādi kliedzoši gadījumi. Piemēram, svētdien runāju ar cilvēkiem, kas ir redzējuši pēdējo budžeta versiju, un prasīju: „Kāds tad būs ietaupījums no vides un reģionālas attīstības ministrijas apvienošanas?” Atbilde bija: „Nu, šķiet, ka tāds ietaupījums nav paredzēts.” Tā! Varbūt šī vēl nav galīgā budžeta versija, bet šī brīža versijā šķiet, ka ietaupījums neveidojas utt.

Tas, protams, ir galvenais pārmetums valdībai, jo tas nozīmē, ka valdība kvalitatīvi tā arī nav spējīga savu darbu uzlabot, valdība turpina darīt to, ko viņa dara, meklējot, kur varētu nogriezt, ko kādam atņemt, ieekonomēt.

Tai pašā laikā finanšu ministrs taču vēl nedēļas nogalē teica, ka budžeta konsolidācija būs balstīta uz strukturālām reformām, nevis lineāru griešanu?

Nu, var viņam šodien uzprasīt, kāpēc viņš tā teica un kāpēc nekas tāds nav noticis, un kāpēc budžetā nav pat mājienu, nekādu par jelkādam reformām. Kāpēc viņš tā runā? Varbūt viņš nesaprot tos vārdus, ko tas nozīmē.

Vai tas veids, kā valdība informē sabiedrību par budžetu, ir pieņemams, caurskatāms, godīgs?

Nu, par to jau ... Protams, ka nav saprotams, kāpēc visus šos scenārijus, piemēram, ar nodokļiem, kurus valdībā tagad piedāvā, nevarēja apspriest pirms vēlēšanām un kāpēc par tiem nevarēja diskutēt. Nekas jau tur tāds nav. Es saku, par daudz labu ziņu.

Piemēram, par to, ka būs izmaiņas sociālajā nodoklī, mēs uzzinājām tanī dienā, kad tās tika publiskotas. Faktiski par to pat diskusijas nebija, tur vispār nekā nebija.

Lai gan rezultāts nav tāds, ka tas būtu viennozīmīgi slikts un nepareizs, tur ir sava loģika, daudzas lietas ir loģiskas, bet tā komunikācija, protams, ir tāda kāda viņa ir.

Kāda ir prognoze - vai šai koalīcijai izdosies budžetu Saeimā pieņemt, ņemot vērā intrigu par attiecībām starp ZZS līderiem Brigmani un Lembergu un to, kurš tur kādu teātri spēlē?

Es domāju, ka starp Brigmani un Lembergu ir brīnišķīga sadarbība, un domāju, ka budžetu izdosies pieņemt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...