Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr vieni epidēmijas laikā spiesti savilkt jostas, citi izbauda premjera pieminētās „ļoti daudzās naudas”: Maksātnespējas kontroles dienestā kopš 1. jūlija ir veselas divas direktores vietnieces, turklāt uz jaunizveidoto vietu nekāds konkurss nav rīkots. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē iestādes vadības skaidrojumu – kāpēc tai noteikti bijis vajadzīgs šāds jauns labi apmaksāts amats:

„Struktūras maiņa Maksātnespējas kontroles dienestā aktualizējās, kopš tika uzsāktas reformas maksātnespējas jomā un tika apstiprinātas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam, kā arī tika veikti grozījumi Maksātnespējas likumā, nododot Maksātnespējas kontroles dienesta kompetencē jaunus uzdevumus un instrumentus maksātnespējas procesa uzraudzībā un kontrolē.

Jānorāda, ka papildus pamatnostādnēs noteiktajiem uzdevumiem no 2020. gada 1. janvāra Maksātnespējas kontroles dienestam ir noteikti uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi sankciju piemērošanā saskaņā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, bet papildu finansējums šīs funkcijas īstenošanai netika piešķirts.  Ņemot vērā to, ka iestādes uzdevumi ir ļoti plaši un specifiski, direktora vietnieka darba apjoms kopā ar tiešajiem amata pienākumiem bija ļoti liels.

No 2020. gada 1. jūlija tika veikta struktūras maiņa un izveidota otra direktora vietnieka amata vieta, likvidējot vakanto vecākā eksperta kvalitātes vadības un iekšējās kontroles jautājumos amatu. Struktūras maiņas rezultātā Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram ir divi vietnieki: direktora vietnieks finanšu jautājumos, kuram padoti Finanšu departaments, Administratīvais departaments un Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departaments, un direktora vietnieks uzraudzības jautājumos, kuram padoti Juridiskais departaments, Pirmais uzraudzības departaments un Otrais uzraudzības departaments. Minētās strukturālās pārmaiņas tika nodrošinātas noteikto amata vietu un budžeta līdzekļu ietvaros – papildu finansējums netika lūgts.

Lēmumu par struktūras maiņu saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.pantu  pieņēma iestādes vadītājs [direktore Inese Šteina - attēlā]. Struktūras maiņa saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” ir saskaņota gan ar Tieslietu ministriju, gan Valsts kanceleju.

Informācija par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām pieejama mājaslapas sadaļā “Budžets” http://mkd.gov.lv/lv/parmums/budzets/ [vidējā mēnešalga – 1915 eiro].

Galvenie amata pienākumi direktora vietniekam finanšu jautājumos:

-       plānot, organizēt, analizēt un koordinēt padotībā esošo departamentu darbu, kā arī vizēt visus departamenta nodarbināto sagatavotos dokumentus;

-       nodrošināt Maksātnespējas kontroles dienesta finanšu resursu pārvaldību un budžeta izstrādi;

-       piedalīties Maksātnespējas kontroles dienesta stratēģijas izstrādāšanā, darba plāna izstrādāšanā, izpildes vadīšanā, organizēšanā un kontrolēšanā;

-       organizēt Maksātnespējas kontroles dienesta darba plānā iekļauto uzdevumu īstenošanu;

-       nodrošināt risku vadību un uzraudzību sev pakļauto struktūrvienību darbībā.

Galvenie amata pienākumi direktora vietniekam uzraudzības jautājumos:

-       plānot, organizēt, analizēt un koordinēt padotībā esošo departamentu darbu, kā arī vizēt visus departamenta nodarbināto sagatavotos dokumentus;

-       nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izpildi;

-       piedalīties Maksātnespējas kontroles dienesta stratēģijas izstrādāšanā, darba plāna izstrādāšanā, izpildes vadīšanā, organizēšanā un kontrolēšanā;

-       organizēt Maksātnespējas kontroles dienesta darba plānā iekļauto uzdevumu īstenošanu;

-       nodrošināt risku vadību un uzraudzību sev pakļauto struktūrvienību darbībā.

Atbilstoši Valsts civildienesta likumam, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Līdz ar to, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, ierēdnis attiecīgajā amatā ir iecelts pārcelšanas kārtībā.

Kā jau iepriekš sniegtajā informācijā norādījām, no 2020.gada 1.jūlija tika veikta struktūras maiņa, likvidējot vakanto vecākā eksperta kvalitātes vadības un iekšējās kontroles jautājumos amatu un pārskatot Maksātnespējas kontroles dienesta direktora vietnieka amata pienākumus. Struktūras maiņas rezultātā pēc būtības ir radušās divas jaunas direktora vietnieka amata vietas: direktora vietnieks finanšu jautājumos un direktora vietnieks uzraudzības jautājumos, līdz ar to nav iespējams norādīt – kura no vietniecēm nākusi klāt.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” 1.pielikuma 2.punktu Maksātnespējas kontroles dienests ir vidēja iestāde (iestādē ir 60 nodarbinātie), un saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra ieteikumu Nr.2 “Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība” 15.punktu vidējas iestādes vadītājam var būt ne vairāk kā divi vietnieki. Lemjot par iestādes vadītāja vietnieku skaitu, jāņem vērā iestādes darbības virzienus, kas noteikti iestādes vadības dokumentos un padotībā esošo struktūrvienību skaitu, nodrošinot, ka padotībā ir vismaz trīs augstākā līmeņa vai patstāvīgās struktūrvienības.

Direktoru ilgstošas prombūtnes laikā (no 2018. gada 1. novembra līdz 2020. gada 17. augustam) saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 554 aizvietoja direktora vietniece B.Banga. Savukārt direktora vietnieka amatu uz noteiktu laiku ieņēma Juridiskā departamenta vadītāja A.Ličkovska.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...