„Ir ļoti daudzas naudas”: Maksātnespējas kontroles dienestā tagad divas direktores vietnieces, uz jauno amata vietu konkurss nav rīkots
PIETIEK09.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr vieni epidēmijas laikā spiesti savilkt jostas, citi izbauda premjera pieminētās „ļoti daudzās naudas”: Maksātnespējas kontroles dienestā kopš 1. jūlija ir veselas divas direktores vietnieces, turklāt uz jaunizveidoto vietu nekāds konkurss nav rīkots. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē iestādes vadības skaidrojumu – kāpēc tai noteikti bijis vajadzīgs šāds jauns labi apmaksāts amats:
„Struktūras maiņa Maksātnespējas kontroles dienestā aktualizējās, kopš tika uzsāktas reformas maksātnespējas jomā un tika apstiprinātas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam, kā arī tika veikti grozījumi Maksātnespējas likumā, nododot Maksātnespējas kontroles dienesta kompetencē jaunus uzdevumus un instrumentus maksātnespējas procesa uzraudzībā un kontrolē.
Jānorāda, ka papildus pamatnostādnēs noteiktajiem uzdevumiem no 2020. gada 1. janvāra Maksātnespējas kontroles dienestam ir noteikti uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi sankciju piemērošanā saskaņā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, bet papildu finansējums šīs funkcijas īstenošanai netika piešķirts. Ņemot vērā to, ka iestādes uzdevumi ir ļoti plaši un specifiski, direktora vietnieka darba apjoms kopā ar tiešajiem amata pienākumiem bija ļoti liels.
No 2020. gada 1. jūlija tika veikta struktūras maiņa un izveidota otra direktora vietnieka amata vieta, likvidējot vakanto vecākā eksperta kvalitātes vadības un iekšējās kontroles jautājumos amatu. Struktūras maiņas rezultātā Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram ir divi vietnieki: direktora vietnieks finanšu jautājumos, kuram padoti Finanšu departaments, Administratīvais departaments un Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departaments, un direktora vietnieks uzraudzības jautājumos, kuram padoti Juridiskais departaments, Pirmais uzraudzības departaments un Otrais uzraudzības departaments. Minētās strukturālās pārmaiņas tika nodrošinātas noteikto amata vietu un budžeta līdzekļu ietvaros – papildu finansējums netika lūgts.
Lēmumu par struktūras maiņu saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.pantu pieņēma iestādes vadītājs [direktore Inese Šteina - attēlā]. Struktūras maiņa saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” ir saskaņota gan ar Tieslietu ministriju, gan Valsts kanceleju.
Informācija par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām pieejama mājaslapas sadaļā “Budžets” http://mkd.gov.lv/lv/parmums/budzets/ [vidējā mēnešalga – 1915 eiro].
Galvenie amata pienākumi direktora vietniekam finanšu jautājumos:
- plānot, organizēt, analizēt un koordinēt padotībā esošo departamentu darbu, kā arī vizēt visus departamenta nodarbināto sagatavotos dokumentus;
- nodrošināt Maksātnespējas kontroles dienesta finanšu resursu pārvaldību un budžeta izstrādi;
- piedalīties Maksātnespējas kontroles dienesta stratēģijas izstrādāšanā, darba plāna izstrādāšanā, izpildes vadīšanā, organizēšanā un kontrolēšanā;
- organizēt Maksātnespējas kontroles dienesta darba plānā iekļauto uzdevumu īstenošanu;
- nodrošināt risku vadību un uzraudzību sev pakļauto struktūrvienību darbībā.
Galvenie amata pienākumi direktora vietniekam uzraudzības jautājumos:
- plānot, organizēt, analizēt un koordinēt padotībā esošo departamentu darbu, kā arī vizēt visus departamenta nodarbināto sagatavotos dokumentus;
- nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izpildi;
- piedalīties Maksātnespējas kontroles dienesta stratēģijas izstrādāšanā, darba plāna izstrādāšanā, izpildes vadīšanā, organizēšanā un kontrolēšanā;
- organizēt Maksātnespējas kontroles dienesta darba plānā iekļauto uzdevumu īstenošanu;
- nodrošināt risku vadību un uzraudzību sev pakļauto struktūrvienību darbībā.
Atbilstoši Valsts civildienesta likumam, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Līdz ar to, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, ierēdnis attiecīgajā amatā ir iecelts pārcelšanas kārtībā.
Kā jau iepriekš sniegtajā informācijā norādījām, no 2020.gada 1.jūlija tika veikta struktūras maiņa, likvidējot vakanto vecākā eksperta kvalitātes vadības un iekšējās kontroles jautājumos amatu un pārskatot Maksātnespējas kontroles dienesta direktora vietnieka amata pienākumus. Struktūras maiņas rezultātā pēc būtības ir radušās divas jaunas direktora vietnieka amata vietas: direktora vietnieks finanšu jautājumos un direktora vietnieks uzraudzības jautājumos, līdz ar to nav iespējams norādīt – kura no vietniecēm nākusi klāt.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” 1.pielikuma 2.punktu Maksātnespējas kontroles dienests ir vidēja iestāde (iestādē ir 60 nodarbinātie), un saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra ieteikumu Nr.2 “Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība” 15.punktu vidējas iestādes vadītājam var būt ne vairāk kā divi vietnieki. Lemjot par iestādes vadītāja vietnieku skaitu, jāņem vērā iestādes darbības virzienus, kas noteikti iestādes vadības dokumentos un padotībā esošo struktūrvienību skaitu, nodrošinot, ka padotībā ir vismaz trīs augstākā līmeņa vai patstāvīgās struktūrvienības.
Direktoru ilgstošas prombūtnes laikā (no 2018. gada 1. novembra līdz 2020. gada 17. augustam) saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 554 aizvietoja direktora vietniece B.Banga. Savukārt direktora vietnieka amatu uz noteiktu laiku ieņēma Juridiskā departamenta vadītāja A.Ličkovska.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
