Ir viena fundamentāla lieta, kas ļoti traucē attīstīties mūsu valstij
Guntars Vītols01.10.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir viena fundamentāla lieta, kas ļoti traucē attīstīties mūsu valstij. Mentalitāte. Tā ir ticības, cerības trūkums – saucam, kā vēlamies. Es sociālajā tīklā X regulāri tiekos ar vidsdažādākiem cilvēkiem, daļa ļoti veiksmīgi, sakārtojuši un iekārtojušies, citi nemaz nejūtas slikti, daļai grūtāk. Parunāsim par valsti? Nu lab’, parunāsim.
Saruna gandrīz vienmēr un gandrīz ar visiem ir par to, cik viss ir slikti, gari un plaši, un neizbēgams secinājums - ar to gribēju teikt, ka nekam labākam neticu. Paburkšķam par privātdžetiem, bet viņi taču lidoja un lidos tāpat. Varbūt parunāsim, ko darīt, lai būtu labāk? Jā, visus blēžus cietumā, vienīgais ieteikums.
Ievēl jau paši runātāji, un tas tad sanāk zemapziņā kaldināts mērķis - sagaidīt atkal to pašu un ielikt cietumā. Iedvesmojoši. Lielākā daļa vienkārši vairāk netic vai, ļoti iespējams, nekad nav ticējuši, ka var būt labāk. Kalpa domāšana, klanāmies tikai ārvalstu kungiem.
Daudz bezcerīgi stiklainu acu esmu redzējis. Tā, ka ļoti daudz. Neko nepārmetu. Netaisos te kaut ko pierādīt vai pretnostatīt, zaglim ar’ jāsēž cietumā, vienkārši atzīmēšu - jēgas attaisnot savu negāciju un to uzturēt ir bezjēdzīgi pat tad, ja iemeslu optimismam maz. No tā taču labāk neviens nejutīsies.
Un tad seko dzelžains arguments - nav jau, par ko balsot! Šahs un mats. Nu, bet tad paņem kaut vai vissmukāko meiteni ciemā un ievēli par balles karalieni. Tev taču viņa patīk, ne? Ievēli savu biznesa partneri, ar kuru kopā sasniedzāt to medus podu?
Tad vēl liela daļa domā, ka neko nevajag mainīt, jo no tā var palikt vēl sliktāk, tas obligāti jāsagaida ar dvieli uz galvas, nu un tad, nu tad gan piepūtīsim vaigus un ar ragaviņām uz mežu. Arī iedvesmojoši, pretargumentu nav.
Kaut kā mums šitā upurloma pārāk ļoti iet pie sirds. Laikam esam pārpratuši Blaumaņa “Nāves ēnā”, jo uz kūstoša ledus gabala jūrā cerībai tiešām ir visai utopiskas perspektīvas. Bet varbūt ne jau romānam ir vaina, tas tikai apraksta to, kā vēlamies domāt un redzēt pasauli. Un vispār - demokrātija tiešām paredz pavisam likumiskas tiesības turpināt braucienu uz mežu. Ar dvieli uz galvas.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
