Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr informācijas tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji smejas par oficiālo algu līmeni, kādu rāda Zatlera reformu partijas premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža uzņēmuma Hansaworld Latvia gada pārskats, pats uzņēmuma īpašnieks un vadītājs nedēļas nogalē nejauši lika manīt, ka uzrādītais algu līmenis – vairāk nekā divreiz zemāks nekā vidēji nozarē – varētu atbilst darbinieku spējām un kvalifikācijai: pat atbildēm uz vienkāršiem jautājumiem saskaņā ar Sprūdža skaidrojumu gan viņam, gan uzņēmumam esot nepieciešams ilgāks laiks.

Hansaworld Latvia pēdējais gada pārskats rāda, ka šajā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumā vidējā alga pēdējā gada laikā bijusi ne lielāka par 390 latiem mēnesī, kamēr saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem datiem bruto alga informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā Latvijā pērn bijusi 887 lati mēnesī un vairāki nozares pārstāvji apliecina, ka arī par šādu summu atrast labu speciālistu nav viegli.

„Pašlaik tādi kruti IT speciālisti, programmētāji prasa 1000 līdz 1500 latus uz rokas. Lētāk faktiski nav iespējams dabūt labu speciālistu. Par 400 latiem uz papīra neviens nenāks strādāt. Varbūt kāds students, kam tas ir pirmais darbs un kuru paņem uz apmācībām. Mēs pat sekretārei maksājam vairāk. Un uz tādām 25% slodzēm arī neviens negrib nākt. Varbūt, ja nohipnotizē un sazāļo, tad varbūt...” saka pazīstamais IT nozares uzņēmējs Jānis Bergs.

Apmēram to pašu par oficiālajām Sprūdža uzņēmuma algām saka arī Tieto Latvia valdes loceklis Māris Ozoliņš: „Nē, tādas algas mums nav. 400 latu ir ļoti zema alga. Mums ir nepieciešami augstas klases speciālisti, kurus Latvijā nemaz nav tik viegli atrast. Līdz ar to par tik zemām algām vispār nevar būt ne runas. Arī es pats nebūtu gatavs vadīt uzņēmumu, kas veic tik nopietnus izstrādes darbus un sadarbojas ar daudzām pasaules valstīm, par tik niecīgu atalgojumu.”

Līdzīgās domās ir arī RIX Technologies valdes priekšsēdētāja Eva Butāne: „Programmētāju vidējā alga tomēr ir 700 latu. Mums ir vajadzīgi speciālisti programatūras izstrādē, līdz ar to mums ir nepieciešami cilvēki ar zināšanām. Cenas un pieprasījums pēc IT darbiniekiem aug. Ir IT speciālistu deficīts, tādēļ jāmaksā adekvāta alga, lai piesaistītu nepieciešamos speciālistus.”

Tikmēr Sprūdžs, kurš nedēļas nogalē tomēr laimīgi bija saņēmis Pietiek jautājumus (iepriekš viņš apgalvoja, ka tādus neesot saņēmis), lika manīt, ka Hansaworld Latvia darbinieku, tostarp viņa paša kvalifikācija un prasmes patiešām varētu atbilst oficiāli uzrādītajam zemajam atalgojumam.

Sprūdžs Pietiek paziņoja, ka ne viņa, nedz arī Hansaworld Latvia rīcībā neesot tāda „administratīvā resursa”, lai operatīvi sniegtu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem un ka „šādu termiņu (dažu stundu laikā) nospraušanu nevaru vērtēt nekā citādi kā apzinātu rīcību, lai nedotu mums iespēju korekti atbildēt uz paustajiem [jautājumiem]”, taču viņš darīšot visu iespējamo, lai pirmdienas laikā uzņēmuma pārstāvji sniegtu prasītās atbildes.

Taču, kā Pietiek jau informējis, Sprūdžam kā Hansaworld Latvia vadītājam un īpašniekam ir uzdoti jautājumi, kas neprasītu faktiski nekādu laika patēriņu ne tikai kvalificētam grāmatvedim, bet arī jebkuram uzņēmējam, kas kaut nedaudz kontrolē savā uzņēmumā un ar to notiekošo.

Kā izriet no Sprūdža nedēļas nogalē sniegtā skaidrojuma, viņam esot nepieciešams ilgāks laiks, lai spētu sniegt skaidrojumu, kā SIA Hansaworld Latvia izdodas noturēt profesionālus darbiniekus, maksājot viņiem atalgojumu, kas saskaņā ar gada pārskatu ir vairāk nekā divreiz zemāks nekā IT nozarē kopumā.

Tāpat lielāks administratīvais resurss Sprūdžam un viņa uzņēmumam būtu vajadzīgs, lai operatīvi sniegtu atbildi uz jautājumiem, kāds ir viņa personiski SIA Hansaworld Latvia saņemtais bruto atalgojums 2010./2011. finanšu gadā, kā viņš gatavojas atmaksāt parādsaistības pats savam uzņēmumam, ņemot vērā viņa oficiālo ienākumu līmeni un minētā uzņēmuma darbības rādītājus, kā arī - kādas darbības viņš jau veicis savu uzņēmumu pārdošanai un kā viņš gatavojas atmaksāt savu aizņēmumu no Hansaworld Latvia šī uzņēmuma pārdošanas gadījumā.

Kaut gan tieši šajās dienās Sprūdžs savā Twitter kontā bija norādījis uz ierakstu savā blogā, kurā esot skaidrots viņa uzņēmuma algu jautājumus, izrādījās, ka tūlīt viņš nespēj sniegt atbildi arī saistībā ar savā blogā minēto – ka viņa uzņēmuma patiesībā darbojoties datorprogrammu tirdzniecības nozarē, kurā algas esot gluži citas. Izrādījās, ka ilgāks laiks Sprūdžam nepieciešams, lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc tādā gadījumā Hansaworld Latvia oficiāli deklarētās darbības jomas joprojām ir datorprogrammēšana, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, datorpakalpojumi un ar datoriem saistītas darbības, konsultēšana ar datoraparatūru saistītos jautājumos, konsultēšana programmatūras jautājumos, programmēšana, datu apstrāde un datu bāzu un interneta portālu uzturēšana un ekspluatācija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...