Iesaki rakstu: 
Kas ir kopīgs Austrumu robežas “ātrajai” būvniecībai un bēdīgi slavenajai afērai ar NBS pārtikas iegādi? No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas, bet, ja paanalizē, tad atklājās dīvainas kopsakarības.
Pārtika un robeža
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ārējās sauszemes robežas izbūvi Saeima ir uzticējusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ). Apskatot VNĪ mājaslapu atklājās, ka “pagaidu” (kopš 2019. gada) VNĪ priekšsēdētājs ir J. Garisons, šaurākās aprindās pazīstams kā Jānis Kurnosovs. Kurš ir galvenais atbildīgais par NBS pārtikas afēru? Arī J.Garisons. Es pieņemu, ka arī VNĪ vēl nav paspējuši iegādāties kristāla bumbu, lai Garisona kungs varētu izsekot līdzi visiem iepirkumiem, arī tik nozīmīgiem kā Austrumu robežas izbūve.
Par nelaimi Valsts kontrole nav novērtējusi J.Garisona izcilās vadītāja spējas un savā pēdējā paziņojumā par afēru ar NBS pārtikas iegādi minējusi, ka atbildība būtu jāuzņemas arī Garisona kungam, - es pieļauju, ka arguments, ka Garisona kungs vēl vienkārši nebija paspējis iegādāties kristāla bumbu, neapmierināja Valsts kontroles auditorus, kuri diezgan neglaimojoši izteicās par Garisona kungu, pat lietojot citātu “Nevar būt tik liels muļķis” (https://www.delfi.lv/news/national/politics/nevar-but-tik-liels-mulkis-vk-verte-skandalozo-nbs-partikas-iepirkumu.d?id=55636278).
Bet izrādās, ka var, jo šis nav pirmais gadījums, kad Valsts kontrole pievērš uzmanību Garisona kunga vadītajai iestādei. 2021.gadā Valsts kontrole paziņoja, ka drošība uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir ignorēta jau vairākus gadus, jo kavējas robežas izbūve. Šobrīd jau NATO vadība un Lietuva sāk uztraukties par Latvijas ārējo robežu (https://leta.lv/home/important/FC77C5C2-43EE-4999-A156-CD8927895894/), protams, ka Latvija var novirzīt robežas apsargāšanai papildu spēkus no Zemessardzes vai NBS, bet galvenais drošības garants šeit būtu izbūvēta robeža ar augstiem žogiem un kamerām.
Ja NBS vadība robežas apsargāšanai novirzītu karavīrus vai tiem būtu ko ēst? Ministre Mūrniece solījās līgumu ar Zītariem lauzt pēc iespējas ātrāk (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.04.2023-ministrija-lemusi-lauzt-ligumu-ar-armijas-partikas-iepirkuma-uzvarejuso-zitari-lz.a506333/) pat uzsākot sarunu procedūru par līguma laušanu (https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/murniece-ir-sakta-sarunu-procedura-par-armijas-partikas-piegades-liguma-lausanu-14299473).
Ministres kundzei laikam neviens nepaskaidroja, ka termins “sarunu procedūra” tiek lietos attiecībā uz iepirkumu procedūras veidiem, nevis līguma laušanas procesu, bet varbūt arī tieši tāpēc līgums netiek lauzts, - tā vietā līgums ir vēl spēkā līdz 31.12.2023. (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-vienojas-par-220-miljonus-eiro-verta-armijas-partikas-piegades-liguma-lausanu.a511835/). Kaut gan pirms tam ministrija apgalvoja, ka Zītari ir neatbilstoša kompānija un ka tiem nav ne noliktavu, ne transportlīdzekļu, lai šo līgumu spētu izpildīt, rodas jautājums, kas notiks atlikušo pusgadu? Kā pārtika tiks piegādāta? Tad Zītariem IR vai NAV kapacitātes veikt līgumsaistības? Ja Zītari līdz šim, kā arī līdz 31.12.2023 veiks pārtikas piegādi, kāds ir līguma laušanas iemesls?
Ministrijas trīs musketieri
Valsts kontrole savā paziņojumā (https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/valsts-kontrole-aicina-nodrosinat-neatkarigu-nbs-partikas-iepirkuma-iesaistito-amatpersonu-atbildibas-izvertesanu) informē, ka dienesta izmeklēšana par šo iepirkumu būtu jāuztic neatkarīgai komisijai ārpus ministrijas, jo pastāv risks par neobjektīvu izmeklēšanu, jo, kā norāda Valsts kontrole, būtu jāvērtē arī šādu amatpersonu iespējamā atbildība - Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos, Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vadītāja un citu Aizsardzības ministrijas amatpersonu iespējamā atbildība.
Bet kas tad ir šīs Valsts kontroles nosauktās amatpersonas?
1. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs – J.Garisons.
2. Valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos – M.Paškēvičs.
3. Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vadītājs – M.Ķuda.
Kas gan vieno visas šīs trīs amatpersonas? Saskaņā ar raidījuma sižetu (https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/aizsardzibas-ministrija-par-200-miljoniem-pirks-brunutransportierus-kas-igaunijai-izradijusies-parak-dargi/) M.Ķuda vadīja Bruņumašīnu Patria iepirkumu, brīvi apmeklēja viena no pretendentu ražotnēm un vienojās par 200 miljonu eur vērtu līgumu. Un atkal jau 200 miljoni, tagad gan sakarā ar inflāciju 200 miljoni ir izauguši līdz 220 miljoniem. Par J.Garisona un M.Paškēviča sadarbību slavenajā patronu iepirkumā jau viss ir izklāstīts šajā trauksmes cēlāja ziņojumā - https://www.youtube.com/watch?v=wgSg9OdWbMs, kurā ir pieminēts arī bruņumašīnu Patria iepirkums. Patronu iepirkumā summa gan bija mazāka, “tikai” 72 milj., bet ar iespēju to neierobežoti palielināt.
Iespējams, ka tikai man tā šķiet, bet visos skandalozākajos Aizsardzības ministrijas iepirkumos figurē šie trīs musketieri.
Vai Garisona kungs izveidotu objektīvu disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju, kas spētu izvērtēt M.Ķudas un M.Paškēviča atbildību šajā lietā? Un kā tad tur īsti līdz galam ir ar līdz šim izveidotājām komisijām? Tikai 2 amatpersonas ir atlaistas, turklāt bez reāliem sodiem, bez zaudējumu piedziņas, - kādas bija šīs komisijas? Vai vainīgie netiek piesegti?
Parlamentārā sekretāra “pēkšņā” aiziešana
Ministrijas gaiteņos daudzi bija izbrīnīti par parlamentārā sekretāra J.Eglīta pēkšņo aiziešanu (https://nra.lv/latvija/politika/417375-eglits-pametis-aizsardzibas-ministrijas-parlamentara-sekretara-amatu.htm) š.g. 30.05. (ministrijā visi gan zina, ka dokumenti tika noformēti ar atpakaļejošu datumu.), amatā Eglīta kungs paspēja pabūt vien pusgadu.
J.Eglīts gan norādīja, ka amatu pamet personīgu iemeslu dēļ, bet vai tiešām kāds noticēs, ka cilvēks ar aptuveni 80 000 eur lielām parādsaistībām un bez iekrājumiem tā vienkārši aizies no siltas vietas? Ņemot vērā, ka valdības maiņa arī vairs nav aiz kalniem un strādāt palicis ir vien pāris mēneši.
Visiem zināms, ka NA “spices cilvēkus“ parasti bez darba neatstāj, tad kāpēc šoreiz šī pēkšņā aiziešana, - kāds ir īstais iemesls? Ļaunas mēles Vecrīgā mēļo, ka Eglīta kungs arī esot bijis saistīts ar NBS pārtikas iepirkumu, vēl darbojoties Zemkopības ministrijā, un tieši tāpēc viņš tika iecelts par parlamentāro sekretāru Aizsardzības ministrijā, tā sakot, lai turpinātu iesāktos procesus, bet, kad ministres kundze saprata, ka par šo iesaisti ir tapis zināms “iestādēm”, viņa palūdza J.Eglīta kungu amatu pamest, bet tās visas, protams, ir baumas ko izplata nelabvēļi.
Tās vēl nav beigas
Vēl Vecrīgā mēļo, ka informācija, kuras dēļ J.Eglīts bija spiests aiziet pie “iestādēm”, ir nonākusi īstajās ausīs ar trīs musketieru svētību, kas tādā veidā atriebjas par Valsts kontroles pēkšņo aktivitāti. Uzvarētāja šajā cīņā vēl nav, bet šobrīd izskatās, ka NA ministrijā pozīcijas pamazām zaudē un nākotnē vēl ir gaidāmi 200 miljonus vērti iepirkumi.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
