Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jo augstāka ir bijušās bankas bijušā darbinieka kvalifikācija, jo mazāk viņam iespējas pārkvalificēties, jo lielāks risks noripot pa karjeras kāpnēm pārus stāvus zemāk.

Ir 2018. gada pavasaris, personāla atlases firmu e-pastos sāk ienākt ABLV bankas bijušo un pagaidām vēl esošo darbinieku iesūtītie CV. Pirmie ir no vidējā līmeņa backoffice klerkiem un sūtīti nevis kā pieteikumi kādai konkrētai vakancei, bet “zināšanai”, “ievietošanai jūsu datu bāzē”.

Droši, ka pēc pāris mēnešiem straumē plūdīs pēc standarta paraugiem veidotie īsie un kautrīgie klientu apkalpošanas speciālistu un grāmatvedības nodaļu darbinieku CV, un pa vidu šai straumei kā lepni burinieki sliesies uz piecām lapām izvērstie un profesionāli dizainētie nodaļu un departamentu vadītāju, riska analītiķu, juristu un privātbaņķieru pašcieņas pilnie VIP-CV.

Par “jauniem izaicinājumiem” tuvākā nākotnē var nākties domāt aptuveni tūkstoš ABLV darbinieku un vēl nezināmam skaitam uzturēšanās atļauju, pļavās vēl neuzbūvētu biroju tirgotājiem un ne vienam vien publisko attiecību un mārketinga pakalpojumu tirgotājam. Pusotrs tūkstotis puslīdz kvalificētu un pie labas algas pieradušu darba meklētāju. Ko tas nozīmē mums – darba tirgus izejmateriālam?

Papildus tam spiedienam, ko jaunizcepto bezdarbnieku pūlis izdarīs uz valsts sociālo budžetu, skaidrs, ka vēl vairāk nāksies sarūmēties balto apkaklīšu armijai un nesen augstskolas pabeigušajiem. Vietas pie galda, uz kura ir pustukšā bļoda ar šādas kvalifikācijas darbaspēkam pieejamo darbavietu piedāvājumu, ir maz. Karošu, ko iemērkt pašķidrajā virumā, vispār pietiek katram piektajam.

Protams, varu izteikt līdzjūtību visiem pieminētajiem – atrast darbu par kaut cik pieklājīgu samaksu nebūs viegli nevienam. Un, šķiet, tieši no bankām izpeldējušie ir īpaši neapskaužamā situācijā, tāpēc ka tie ir cilvēki, kuri nevar iekāpt autobusā un aizbraukt uz Tesco noliktavu preces šķirot vai uz Zviedriju mājas būvēt. Tie ir ģimenes cilvēki ar tālu neizmaksātiem kredītiem par dzīvokli rindu mājā Mārupē un atvasīti privātajā bērnudārzā.

Jāaizbrauc būs citiem, visdrīzāk tiem – ar pēc nenožuvušas tintes smaržojošajiem augstskolu diplomiem. Visiem citiem, pirms doties prom no jau esošā darba kādā birojā meklēt “jaunus izaicinājumus”, es ieteiktu septiņreiz padomāt.

Kādam var šķist, ka prieks par šo papildinājumu darba tirgū būs uzņēmējiem, sak’, labi skoloti kadri gatavi pašaizliedzīgam darbam. Jā, iespējams, ka daudzi biznesmeņi varēs izmantot iespēju šantažēt un nepaaugstināt algas saviem jau esošajiem darbiniekiem, bet vai daudziem uzņēmumiem būs nepieciešami darbinieki, kuriem vienīgā darba pieredze ir darbs bankā? Vai šie ex-banku cilvēki ir gatavi pārdot dzeramo ūdeni birojiem vai mobilos telefonus skolēniem? Un, jo augstāka ir bijušās bankas bijušā darbinieka kvalifikācija, jo mazāk viņam izredžu pārkvalificēties, jo lielāks risks noripot pa karjeras kāpnēm pārus stāvus zemāk.

Diemžēl sarūkošā tranzīta nozare un citi nīkuļojošie, ar Krieviju saistītie biznesi arī nespēs piedāvāt jēdzīgas alternatīvas simtiem jauno bezdarbnieku. Iespējams, kāds drosmīgais pārmetīs krustu un dosies valsts darbā, kāds atradīs vietu lielo mazumtirgotāju uzblīdušās administrācijas kabinetos, un kādam no visiem arī paveiksies – tiks pie algas, kas ne pārāk tālu atpaliek no tās, kādu maksāja banka. Nav jau tā, ka viss ir slikti. Piemēram, IT nozares okeāns ar prieku aprīs dažus desmitus bijušo banku IT speciālistu.

Svarīgākais, ko es ieteiktu ņemt vērā ABLV darbiniekiem, – nezaudējiet laiku, metiet pie malas domu, ka esat pārstrādājies un jums nepieciešama “atpūta” dažu vasaras mēnešu garumā, un pēc tam rudenī varēsiet sākt izvēlēties, kur “skatīties jaunu darbiņu”. Rudenī jūsu pulkam būs pievienojušies citu nerezidentu naudas pamesto banku klerki, jūsu klubiņš būs krietni lielāks nekā šobrīd. Izdzīvos ātrākie.

Pārpublicēts no https://galvumednieks.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...