Izgāžas Drošības policijas mēģinājums paklusām izbeigt pārbaudi saistībā ar Lembergu un specdienestu „jumtotājiem”

„Vilora Eihmaņa sūdzības izskatīšanas rezultātā, 2017.gada 23.martā pieņemu lēmumu atcelt Drošības policijas 2017.gada 14.februāra lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un Drošības policijas veiktās resoriskās pārbaudes materiālus nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) resoriskās pārbaudes turpināšanai un procesuāla lēmuma pieņemšanai,” – šādu lēmumu pieņēmusi prokurore Margarita Dolgova.

Līdz ar to šī lieta atgriežas KNAB, kura vadība iepriekš bija pielikusi lielas pūles, lai no tās „atkratītos”. Pietiek jau vairākkārt aprakstījis KNAB jaunā darba stila izpausmi biroja priekšnieka pienākumu izpildītājas Ilzes Jurčas vadībā saistībā ar šo „neērto” pārbaudi.

„No A.Lemberga vairākkārt tika pieprasīta papildus informācija saistībā ar 2016.gada 08.jūnijā preses konferences laikā pausto informāciju. A.Lembergs uz Biroja pieprasījumiem līdz šim brīdim nav atbildējis. Ņemot vērā minēto, pārbaude tika pārtraukta,” – šādu oficiālu atbildi Pietiek pārstāvim pagājušā gada decembra beigās sniedza KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja.

Tas nozīmēja – pēc Pietiek pārstāvja jūnija vidū nosūtītā iesnieguma KNAB veselu pusgadu bija mēģinājis saņemt no Lemberga skaidrojumus, bet, kad tas nav izdevies, jo Lembergs biroju vienkārši ignorējis, KNAB bija nevis ķēries pie kādām nopietnākām metodēm, bet sākto pārbaudi vienkārši pārtraucis.

Pēcāk KNAB gan paskaidroja, ka pārbaudes „pārtraukšana” biroja izpratnē nenozīmējot, ka pārbaude ir „izbeigta”, - tas nozīmējot kaut ko pavisam citu, ko KNAB gan nepaskaidro. Savukārt jaunākais KNAB paskaidrojums šai sakarā bija – biroja atbildē norāde bijusi tikai par konkrēta „iesnieguma izskatīšanu, paskaidrojot, ka tā izskatīšana ir pārtraukta”.

Taču tad virsprokurors Modris Adlers uzdeva KNAB sākto pārbaudi turpināt. „KNAB veiktās resoriskās pārbaudes laikā nav iegūta pietiekama informācija, lai pieņemtu kādu no Kriminālprocesa likuma (KPL) 370.pantā vai KPL 373.panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem, tādēļ esmu KNAB uzdevis turpināt resorisko pārbaudi attiecībā uz iespējamiem likuma pārkāpumiem, izmantojot KNAB darbību regulējošā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras,” oficiāli informēja Adlers.

Atbildot uz Latviešu vēlētāju biedrības priekšsēdētāja Eihmaņa iesniegumu, virsprokurors bija norādījis – viņš konstatējis, ka par Eihmaņa 2016.gada 14.jūnija iesniegumā minētajiem faktiem (par Lemberga publiskajiem izteikumiem) KNAB nav pieņemts procesuāls lēmums KPL 369.-373.pantā noteiktajā kārtībā un ka savā sūdzībā Eihmanis pamatoti norādījis - KNAB nebija pamata atstāt iesniegumu bez izskatīšanas. Savukārt pats KNAB nekādus jaunus komentārus saistībā ar „pārtraukto” pārbaudi nav sniedzis.

Pagājušā gada 8. jūnijā Lembergs preses konferencē par „jumtotājiem” specdienestos izteicās šādi: „Katram kontrabandas virzienam ir savs no specdienestiem kurators. Kurators. Krieviski kriša jeb jumts.

Nu, piemēram, cigarešu kontrabandas boss ir Jurašs. Tas ir KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, kurš nodrošina savu kontroli par sistēmu ļoti vienkāršā veidā. Ja kāds nedara tā, kā vajag viņam, tad viņš aiziet pie tā un saka, ka jums vai tur jūsu vīram, tēvam vai brālim, vai kam ir nopietnas problēmas. Un būs nopietnas problēmas. Nu, un tas cilvēks dara tā, kā viņam saka. Nu klusē, vai kaut ko neredz, kaut ko neizlasa, vai kaut ko neizdara. Un attiecīgi viņam VIDā ir vadošs cilvēks, kas par to lietu atbild, kas tad arī visu to praktiski nodrošina. Pa tiešo. Šai procesā nekāda VID vadība tādā ziņā kā Pētersone nepiedalās.

Tālāk degvielas kontrabanda, jumts – Sparāns tāds. Tas no Satversmes aizsardzības biroja, iekšējā drošības dienesta vadītājs, pakļauts tikai Maizītim. Viņš tātad ir kurators un jumts par degvielas visu kontrabandu. Tā man stāsta, ja. Es neesmu pie rokas pieķēris, protams, es jums stāstu.

Un viņam attiecīgi tur pretī cilvēks Valsts ieņēmumu dienestā. Vienā gadījumā man saka, ka tas esot tāds Boroviks, un citā – tas esot tāds Ceipe. Es nevaru apgalvot, ka tas tā ir, ja. Lūk! Un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta vadība un ministrijas vadība - viņi ira, nu... Viņi neko tur nekontrolē.

Jo, ja viņi tur kaut ko sāktu kustināt, tādā gadījumā viņiem ira izredzes nedabūt pielaidi valsts noslēpumam, ko dod SABs, un viņiem ir iespēja uz lietu no KNAB.”

Novērtē šo rakstu: