Izglītības ministre mēģina "nomaskēt" tiesas uzliktu piespiedu naudu valsts sekretārei
PIETIEK26.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile (attēlā) teicas nesaprotam - kas gan tur slikts, ja viņas vadītajā ministrijā augstāko ierēdņa amatu ieņem persona, kas sodīta par tiesas nolēmuma nepildīšanu. Lai gan ministre apgalvo, ka ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa sodu esot saņēmusi "kā privātpersona", Pietiek rīcībā esošais tiesas lēmums rāda - tā nav taisnība, viņa ar piespiedu naudu sodīta tieši par savu pienākumu nepildīšanu un tiesas nolēmuma ignorēšanu.
"Tur nav ko komentēt. Sods tika uzlikts kā privātpersonai, un tas ir samaksāts. Prasītā informācija tiesai ir iesniegta," - šādu Seiles skaidrojumu pēc vairākkārtējas atgādināšanas par uzdotajiem jautājumiem Pietiek sniedza izglītības un zinātnes ministres pārstāve.
Jautājumus par šo tēmu Pietiek ministrei bija uzdevis pēc iepazīšanās ar administratīvās apgabaltiesas pagājušā gada 13. janvāra lēmumu saistībā ar bijušās ministrijas valsts sekretāres Kristīnes Jarinovskas un ministrijas tiesvedību. Šis nepārsūdzamais lēmums Sandai Liepiņai uzlika par pienākumu samaksāt tā saukto piespiedu naudu - 70 eiro.
Saskaņā ar ministres skaidrojumu šis sods Liepiņai esot uzlikts kā amatpersonai, tāpēc ne uz ministri, ne uz ministriju tas neattiecoties. Taču Seile runā nepatiesību: tiesas lēmums skaidri norāda, ka piespiedu nauda Liepiņai uzlikta tieši kā ministrijas augstākajai ierēdnei - administratīvajai vadītājai.
"Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārei Sandai Liepiņai kā iestādes administratīvajai vadītājai (amatpersonai), kas ir atbildīga par iestādes darba organizēšanu, jāpiemēro procesuālā sankcija - piespiedu nauda, kas paredzēta Administratīvo pārkāpumu likuma (APL) 140.panta 3.punktā, 70 euro apmērā," teikts tiesas lēmumā, ko Pietiek šodien publicē pilnībā.
Vienīgais, kas šo lietu padara atšķirīgu no daudzām citām, - lēmumā noteiktais, ka "atbilstoši APL 143.panta ceturtajai daļai amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem". Tas nozīmē, ka šajā gadījumā par valsts iestādes pārkāpumu jāsamaksā nevis ar iestādes, bet gan ar konkrētās vainīgās amatpersonas personiskajiem līdzekļiem.
Šī piespiedu nauda Seiles vadītās ministrijas valsts sekretārei piespriesta, jo ministrija nebija pildījusi tiesas nolēmumu un iesniegusi tiesas prasīto informāciju. Teorētiski tiesa varēja Liepiņai uzlikt piespiedu naudu līdz pat 285 eiro apmērā, taču piesprieda tikai ceturto daļu no šīs summas.
Reizē ar piespiedu naudas uzlikšanu valsts sekretārei tiesa arī atkārtoti uzdevusi ministrijai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju saistībā ar Jarinovskas un Izglītības un zinātnes ministrijas tiesvedību. Kā apgalvo ministrija, tagad informācija tiešām esot sniegta.
Foto - LETA
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
