Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mārītes Seiles vadītā Izglītības un zinātnes ministrija ir atradusi jaunus veidus, kā paturēt Valsts drošības komitejas "mantojuma" izpētes komisiju "īsā pavadā" - to nepārtraukti uzraudzīt, liekot saskaņot tās plānus un paturot sev tiesības jebkurā laikā pārtraukt līgumu, kā ieganstu minot neformulētus "svarīgus iemeslus".

Kā zināms, pērn, kad komisija atradās Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas pakļautībā, tās darbībai tika likti visdažādākie šķēršļi, tai netika piešķirts finansējums, no tās sastāva tika izslēgti vairāki "nepiemēroti" speciālisti.

Pēc tam komisija tika nodota Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, šā gada 1. septembrī tajā tika atjaunoti trīs no komisijas iepriekš izslēgtie - Kristīne Jarinovska, Bonifācijs Daukšts un Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Valdība arī atļāva ministrijai noslēgt vienošanos ar Latvijas Universitāti par komisijas noteiktā zinātniskā izpētes procesa īstenošanas nodrošināšanu, kā arī ar to saistīto izdevumu segšanu un administrēšanu.

Taču jau nedēļu pēc tam atklātībā nonāca komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera vēstule Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, un tajā bija norādīts, ka šī līguma (vienošanās) sagatavošanas process rada uzticības zudumu valsts civildienestam Izglītības un zinātnes ministrijā, jo neatbilst Straujumas 2015. gada martā publiski sniegtiem solījumiem administrēt Komisijas darbu Latvijas Universitātes aģentūrā "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".

Kangeris arī norādīja, ka "ir vērojamas ministrijas valsts civildienesta ierēdņu - īpaši Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas - juridiskās obstrukcijas pazīmes ar nolūku novilcināt līguma noslēgšanu līdz brīdim, kad praktisks darbs 2015. gadā kļūtu neiespējams".

Nu kļuvis zināms, ka, neraugoties uz šiem iebildumiem un to daļēju ņemšanu vērā, Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi nepieļaut pārāk lielu "politiski jūtīgās" tēmas pētošās komisijas neatkarību.

Vienošanās joprojām paredz saskaņot komisijas darbības plānus ar Vienotības pārstāves vadīto ministriju, šādi faktiski paturot ministrijas departamenta direktori Kiopu par galveno komisijas darba uzraudzi, neraugoties uz komisijas iebildumiem un to pamatojumu.

Tāpat šajā publisko tiesību līgumā Izglītības un zinātnes ministrija atstājusi sev tiesības jebkurā brīdī pārtraukt līgumu ar universitāti, kā ieganstu minot neformulētus "svarīgus iemeslus", paredzot, ka universitāte pat atmaksā finansējumu, kas jau saņemts komisijas darbam.

Oficiālu ministrijas skaidrojumu Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt, savukārt neoficiāli kāds ministrijas vadības pārstāvis Pietiek atzina: "Tie zinātnieki ir iedomājušies, ka kāds viņiem atļaus pilnīgi nekontrolētiem un neatkarīgiem pētīt Latvijas valsts vissensitīvāko vēstures materiālu. Protams, ka politiķi darīs visu, lai to neatļautu."

Pietiek šodien publicē šī līguma pilnu tekstu.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...