Iesaki rakstu: 
Labrīt pirmdienā, alu cilvēki, kā saka prezidents. Pagājušā nedēļa mums izvērtās ļoti interesanta un informatīva, kā rezultātā es nolēmu vēlreiz piedāvāt apdomāt priekšlikumu, par kuru esmu jau rakstījis un kuru es noteikti iesniegšu, ja manis pārstāvētā partija un līdzīgi domājošie tiks ievēlēti pietiekamā daudzumā nākamajā Saeimā. Un šis priekšlikums ir – atcelt partiju finansēšanu no valsts budžeta un tā vietā pieņemt lobiju likumu.
Mēs tagad šausmināmies par Juri Pūci, Edgaru Jaunupu un AParistiem, bet, ja mēs būtu godīgi vai arī ja mēs būtu labāk informēti, mums nāktos atzīt, ka izbrīnam nav pamata. Kāpēc tā?
Pilnīgi iespējams, ka Māris Mičerevskis, izsakot apgalvojumu, ka Juris Pūce un Edgars Jaunups viņam ir iedevuši naudu, kuru ieskaitīt kā ziedojumu Attīstībai/Par partijas kasē, ir atklājis ārkārtēju gadījumu, kurš patiesībā ir ārkārtējs tikai ar to, ka tas beidzot ir darīts zināms plašai sabiedrībai.
Es zinu, un visi politikā zina, ka šādā veidā savas kases ir papildinājušas lielākās politiskās partijas Latvijā kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Attiecīgās partijas kasieris vai kāda cita pietuvināta persona potenciālajam vai esošajam partijas biedram vai atbalstītājam atnes naudas summu, kura ir atbilstoša minētās personas deklarētajiem ienākumiem un lūdz to ziedojuma veidā pārskaitīt atpakaļ partijai. Nekādas raķešu zinātnes.
Jūs teiksiet, ka es kļūdos un nekas tāds nenotiek un nekad nav noticis? Protams, ir arī izņēmumi - cilvēki, kuriem ir iespēja finansiāli atbalstīt kādu politisko spēku un kuri to dara aiz laba prāta no saviem līdzekļiem. Ziedotāji aiz pārliecības. Diemžēl otrais variants neizslēdz pirmo. Jaunupa/Pūces gadījums nav vienreizējs un nav retums.
Māra Mičerevska atklātā nesarežģītā shēma nav nekas cits kā veiksmīgs veids, lai apietu esošo likumu par partiju finansēšanu. Nākamais - vai man būtu īpaši jāizceļ nezināmas izcelsmes naudas līdzekļu legalizācija, kura šādās darbībās ir acīmredzama? Vai man ir jāuzdod jautājums daudzajām uzraugošajām institūcijām - vai šī nesarežģītā konstrukcija tām ir jaunums? Varbūt beidzam izlikties? Kā arī – varbūt beidzam tērēt budžeta līdzekļus, jo esošais partiju finansēšanas veids nav devis gaidāmo rezultātu? Un nekad nedos!
Varbūt tā vietā, lai šausminātos un ignorētu acīmredzamos neskaitāmu likumu pārkāpumus konkrētajā Pūces/Jaunupa gadījumā vai arī lai izliktos, ka neko nezinām par gadiem piekopto praksi, mēs beidzot sadūšotos un atzītu – jā, tā ir noticis, un trakākais – šādi notiek jau sen?
Politika bez naudas nav iespējama. Naudas ietekme politikā vienmēr ir bijusi un vienmēr būs, jo tāda ir realitāte. Tāda ir ne tikai mūsu valsts politisko partiju aizmugure, tāda tā ir visur. Tad nu reiz saņemamies un beidzot padarām politiķu un to sponsoru attiecības redzamas un saprotamas vēlētājiem!
Vēlētājiem ir jāzina, kādi ekonomiskie grupējumi vai privātpersonas finansē noteikto politisko partiju, lai jau iepriekš var paredzēt, kādu ekonomisko (un ne tikai) politiku attiecīgais politiskais spēks ievēlēšanas gadījumā mēģinās realizēt. Lobiju likums par ieguvējiem padarītu gan sabiedrību, gan politiskos spēkus un noteikti veicinās mūsu valsts vadītāju bieži piesaukto finanšu sistēmas attīrīšanos. Mēs visi zinātu, kas un kādu mūziku pasūta. Vismaz būtu liela iespēja nojaust.
Un nobeigumam. Vakar viens mans domubiedrs atreferēja vienā meinstrīma “analītiskajā” raidījumā redzēto par zināmajiem notikumiem. Atreferējums skanēja šādi: “Man tagad viss skaidrs: Jaunups - pieredzējis politiķis un partijas valdes loceklis, Gobzems - trampists un populists, Pūce uzņēmās politisku atbildību, bet Mičerevskis, lāga zēns, Rīgas domes deputāts un melis :))) Latvijā viss ir kārtībā!”
Varam jau turpināt kā līdz šim vēl gadus 30. Izlikšanās kā valsts un sabiedrības uzvedības modelis. Televizors kā izlikšanās spogulis. Nez, cik iedzīvotāju Latvijā būs pēc tiem vēl 30 vai pat tikai pēc 10 gadiem? Ja turpināsim izlikties un melot.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
