IZM aicinājusi RPIVA vadību satikties tikai, lai vienotos par mantas pārņemšanu, bet likuma prasības „piemirsusi”
PIETIEK10.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad pirmdien pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ielūguma uz tikšanos tomēr neieradās likvidējamās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) vadība, ministrija to nodevēja par destruktīvu rīcību. Taču, kā liecina RPIVA vēstule, ko Pietiek šodien publicē pilnībā, tikšanās patiesībā bijusi ministrijas iecerēta vienošanās par augstskolas mantas pārņemšanu, savukārt RPIVA ministrijai norādījusi uz nepieciešamību ievērot likumā noteikto procedūru, par ko Kārļa Šadurska ministrija „piemirsusi”.
„Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārei Līgai Lejiņai
Par sanāksmi
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija 2017. gada 4. janvārī saņēma ar drošu elektronisko parakstu parakstītu Jūsu vēstuli, kurā norādāt, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir pieņēmusi lēmumu reorganizēt RPIVA, pievienojot to Latvijas Universitātei.
Vēstulē tiek aicināts RPIVA pārstāvjus un RPIVA Studentu parlamenta pārstāvjus ierasties ministrijā 2017. gada 9. janvārī plkst. 12:00 Apspriežu zālē, “lai vienotos par turpmāko rīcību, nodrošinot augstskolas funkciju, tiesību, saistību, prasību, finanšu līdzekļu, bilancē esošo kustamo mantu, lietvedības un arhīva pārņemšanu, studiju programmu turpmāku īstenošanu Latvijas Universitātē un iespējas studējošiem turpināt studijas atbilstošās studiju programmās citās augstākās izglītības iestādēs.”
Informējam, ka likuma varas princips noteic, ka ikviens ir pakļauts likumam. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa nosaka: valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
Augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība ir noteikta Augstskolas likuma 11. panta otrajā daļā: lēmumu par valsts augstskolas un valsts koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru.
Arī RPIVA Satversmes 59. punktā ir noteikts: Lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, RPIVA nav tiesiska pamata uzsākt jebkādas sarunas par reorganizāciju vai likvidāciju, jo attiecīgs lēmums likumā noteiktajā kārtībā nav pieņemts.
Vienlaikus vēlamies informēt, ka RPIVA vienmēr ir atvērta konstruktīvai diskusijai par augstākās izglītības sistēmas sakārtošanu.”
Foto no infotop.lv
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
