Izmantojot tipisku Kremļa retoriku, “Delfi” pilnībā liedz lasītājiem izteikt savas domas
Portāla Delfi vadība26.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, kas rupji pārkāpj citas valsts suverēnās, kā arī starptautiskās tiesības, "Delfi" uz laiku aptur iespēju komentēt portāla latviešu un krievu valodu versijās publicētos rakstus. Šāds lēmums pieņemts, novērojot plašu dezinformācijas kampaņu izplatīšanos.
Jau sākoties karam, "Delfi" komentēšanas iespējas atslēdza rakstiem, kas saistīti ar karadarbību, taču, turpinoties dezinformācijas kampaņu aktivitātēm, medijs nolēmis liegt komentēšanas iespēju visās sadaļās, kur varētu tikt izplatīta maldinoša informācija par notikumiem Ukrainā.
"Komentāru atslēgšana šobrīd ir nepieciešams solis, lai sociāli atbildīgi reaģētu pret plašajām dezinformācijas kampaņām, kuras var ietekmēt arī Latvijas informatīvo telpu," sacīja AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs.
Iepriekš vēstīts, ka, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) vērš iedzīvotāju uzmanību uz dezinformācijas un kiberuzbrukumu pieauguma risku Eiropā, tostarp arī Latvijā. AM pārstāvji uzsver, ka Latvijas kibertelpā šobrīd tiek novērota pastiprināta aktivitāte, kas saistāma ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ir novēroti vairāki kiberincidenti, taču situācija tiek kontrolēta, un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV sadarbībā ar incidentu skartajām organizācijām aktīvi strādā, lai novērstu to sekas.
Situācijai stabilizējoties, "Delfi" atgriezīs komentēšanas iespējas, tomēr pašlaik ir svarīgi nedot iespēju dezinformācijas izplatīšanai medijā, kas sasniedz lielu auditoriju Latvijā un ārpus tās robežām. "Mēs esam atbildīgi sabiedrības priekšā, lai šāda dezinformācija tiktu ierobežota," sacīja Kuzikovs.
Viņš piebilda, ka "Delfi", izmantojot uzticamus un pārbaudāmis avotus, turpinās vēstīt par notikumiem Ukrainā, lai informētu lasītājus un skatītājus par svarīgākajiem kara notikumiem.
Jau vēstīts, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebrucis Krievijas karaspēks.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.