Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu
ManaBalss25.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību atsaukt Latvijas dalību 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Iesnieguma izvērtēšanas gaitā esam pārliecinājušies, ka tā prasība nav korekta – tā nav izpildāma un attiecīgi nav arī publicējama. Ap šo iesniegumu publiski saceltās ažiotāžas dēļ izņēmuma kārtā publiskojam arī ManaBalss komandas lēmuma pamatojumu.
Vienlaikus norādām, ka ManaBalss darba kvalitātes kritēriji ir publiski pieejami, un individuāla saziņa notiek ar katra iesnieguma autoru/-i; arī un nereti pat sevišķi ar tiem, kuri tiek noraidīti. Tomēr ManaBalss nav pienākuma to darīt publiski.
Šis ir rets izņēmuma gadījums. Saziņā ar topošo iniciatīvu autoriem un, ja nepieciešams, ar iesaistītajiem ekspertiem mēs paļaujamies uz savstarpēju cieņu un džentlmeniskumu, ka personiskā saziņa tāda arī ir – personiska.
Ar šo atrunu norādām, ka iesūtītais priekšlikums jau pirmšķietami bija kļūmīgs kaut vai tiesiskās paļāvības principa dēļ. Proti, ja konkursa fināliste par tādu ir kļuvusi saskaņā ar nolikumu, tad tas vairs nevar būt paralēla un ar konkursu nesaistīta balsojuma jautājums. Pat izvirzīt šādu varbūtību būtu tiesiski apšaubāmi, un tas ir pret jau norādītajiem ManaBalss kvalitātes kritērijiem.
Tāpat vienlaikus norādām, ka šis nav ManaBalss komandas estētiskās, morālās vai vēl kādas pārliecības jautājums. Uzstādītie iniciatīvu kvalitātes kritēriji ir saistoši arī mums pašiem.
Tāpēc, lai iespējami precīzi saprastu izvirzīto problēmjautājumu – iespēju ietekmēt jau notikuša konkursa rezultātu un/vai atsaukt Latvijas dalību starptautiskā pasākumā, tomēr lūdzām komentāru gan par konkursa nacionālo atlasi atbildīgajai Latvijas Televīzijai (LTV), gan citiem ekspertiem jau tiesiskuma jomā.
LTV savu argumentāciju, kas ir lasāma šeit tālāk, ir piekritusi sniegt publiski. Otras ekspertīzei konsultētās puses piekrišanu tam mēs neesam saņēmuši. Tāpēc vien norādām, ka, ja LTV jautājumā par konkursa uzvarētājas sniegumu un piedalīšanos Eirovīzijā paredzami bija "par", tad otras piesaistītās puses personīgā attieksme drīzāk gan bija "pret". Tomēr arī otrajā gadījumā bija skaidrs, ka prasība par jau notikuša konkursa iznākuma pārvērtēšanu vai atsaukšanu tiesiski nebūtu korekta.
Tas tomēr nenozīmē, ka nākotnē Eirovīzijas nacionālās atlases nosacījumi nevarētu tikt mainīti. Tāpēc ManaBalss turpina juridiskās konsultācijas par to, vai un kā tieši esošā procedūra vēl būtu papildināma, lai sabiedrības iesaiste un sabiedrības viedoklis Eirovīzijas valsts tēla simbolismā būtu maksimāli pārstāvēts.
Ja gadījumā saņemsim ieteikumu par kādām ticami ieviešamām izmaiņām šai sakarā, tad visdrīzāk par to ziņosim ManaBalss kopienas ietvarā.
Bet šeit tālāk – jau LTV skaidrojums par Eirovīzijas nacionālās atlases kārtību.
LTV komentārs
Pirmkārt, ir jāņem vērā tas, ka Eirovīzijas dziesmu konkursu organizē Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU), kas nav valstu, valsts institūciju vai iestāžu, bet gan dažādu Eiropas valstu raidorganizāciju izveidota organizācija. Savukārt nacionālās atlases organizē nacionālās raidorganizācijas. Latvijas gadījumā tā ir sabiedriskā televīzija – VSIA "Latvijas Televīzija".
Attiecīgi arī Eirovīzijas dziesmu konkursa norises kārtību nosaka Eiropas Raidorganizāciju apvienības pieņemts konkursa nolikums, bet Latvijas nacionālo atlasi – Latvijas Televīzijas nolikums. Līdz ar to tikai Latvijas Televīzijas kompetencē ir noteikt atlases kārtību, kādā tiek izvēlēts Latvijas pārstāvis Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Otrkārt, uzvarot aizvadītā gada "Supernovā", Samanta Tīna ieguva mandātu pārstāvēt Latviju Eirovīzijā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ konkurss klātienē tika atcelts. Tāpēc tika pieņemts lēmums Samantai Tīnai dot iespēju piedalīties 2021. gada Eirovīzijā.
Publiski tas tika paziņots pērn 16. maijā. LTV ir pārliecināta, ka ļaut Samantai piedalīties 2021. gadā bija būtiski un pareizi, jo māksliniece bija pierādījusi sevi 2020. gada "Supernovā", kur viņu novērtēja gan profesionāla žūrija, gan skatītāji savā balsojumā.
Par šādu soli – sūtīt uz 2021. gada Eirovīziju 2020. gada nacionālajā atlasē izvēlēto mākslinieku – lēmušas vēl 23 valstis. Šoreiz šis process no ārpuses nekā nebija ietekmējams, jo Covid-19 situācija un nezināmie nākotnes apstākļi lika uzreiz atteikties no idejas organizēt "Supernovu" 2021. gadā vai organizēt tamlīdzīgu atlases procesu.
Iniciatīvā minētā "Supernovas" nolikuma maiņa "neprasot sabiedrības viedokli" ir nesaprotama, jo sabiedrība nav iesaistīta neviena konkursa nolikuma gatavošanā. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka skatītāju balsojums, kādu līdz šim Latvijas Televīzija īstenojusi nacionālās atlases procesā, nav EBU prasība. Ir arī valstis, kurās pārstāvjus izvēlas tikai profesionāļu žūrija, un sabiedrībai pat nav iespējas izteikt savu viedokli balsojumā.
Lai dziesma, priekšnesums un tā vīzija būtu autentiski un atbilstu Samantas Tīnas muzikālajai personībai, LTV deva dziedātājai pilnu māksliniecisko brīvību gan strādājot pie dziesmas, gan veidojot priekšnesuma vīziju. Turklāt Samanta jaunās dziesmas tēmā ir turpinājusi pērn iesākto spēcīgas sievietes tēmu. Radītais rezultāts ir veiksmīgs, kvalitatīvs un aktuāls, un, pēc LTV domām, saskan ar Eirovīzijas idejām un ir cienīgs pārstāvēt valsti starptautiskā līmenī.
Eirovīzijas konkursā, kas maijā notiks Roterdamā, valsti pārstāvēs nevis dziesmas videoklips, bet dziesma un TV priekšnesums, ko LTV dziedātājai šobrīd palīdz sagatavot.
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.
Tavai balsij ir nozīme!
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
