
Izskaidrojiet Latvijas Universitātes bosu astronomiskās algas!
Andris Rubins20.02.2026.
Komentāri (0)
Lūdzu Jūs paskaidrot man un Latvijas pilsoņiem, ja nepieciešams, veikt pārbaudi Latvijas Universitātē saistībā ar informāciju presē un Latvijas Radio par nesamērīgi augstām algām LU amatpersonām - LU rektoram G.Bērziņam (attēlā) 21725 EUR mēnesī, prorektorei K.Stradai-Rozenbergai 15293 EUR mēnesī, administratoram A.Sarnovičam 10860 EUR mēnesī un citiem, kuras, pēc manām domām, tās sev ir piešķīrušas, iepriekš savstarpēji vienojoties. Šī nauda tiek ņemta no valsts budžeta, līdz ar to tiek nodarīts zaudējums daudziem LU darbiniekiem un studentiem, un, pēc manām domām, Latvijas tautai.
Lūdzu arī paskaidrot, kā LU amatpersonas var saņemt tik lielu algu, nesamērīgu ar citiem LU strādājošiem docētājiem - profesoriem docentiem, asistentiem? Uz cik slodzēm viņī strādā? Kas lēma par viņu algas lielumu?
Mēs LU MF Dermatoveneroloģijas katedrā pēdējos 5–8 gadus katru gadu apmācām apmēram 100 (simt) LU MF 4. kursa studentu. No tiem ap 40 bija ārvalstu studenti, kuri katrs par studijām maksāja ap 9000 EUR gadā, savukārt liela daļa (ap 40–45) Latvijas studentu bija maksas studenti un maksāja ap 3000 EUR gadā. Tas nozīmē, ka LU no 4. MF kursa medicīnas studentiem saņēma ap 480 000 EUR gadā, plus vēl valsts piešķirtā budžeta nauda.
Tomēr LU MF Dermatoveneroloģijas katedrā kā docētāji mēs strādājām tikai divi – es un asociētais profesors. Man mēnesī līdz 2023. gada 30. jūnijam, kamēr es biju gan Dermatoveneroloģijas katedras vadītājs, gan profesors, kopā LU maksāja mazāk nekā 1200 EUR mēnesī (uz rokas saņēmu 830 EUR mēnesī). Savukārt asociētam profesoram, kuram atļāva pamatdarbā LU MF strādāt tikai uz 0,3 slodzi, maksāja mazāk nekā 700 EUR mēnesī, kaut gan mēs apmācījām visus 4. kursa LU MF ārzemju studentus dermatoveneroloģijā angļu valodā, kuri katrs gadā LU maksāja ap 9000 EUR.Arī visus Latvijas studentus.
Tā kā es daudzas reizes LU par to kritizēju un norādiju uz netaisnību, nesamērību, tad no 2023. gada 1. jūlija LU atļāva un faktiski piespieda man, ievēlētam LU profesoram, strādāt pamatdarbā tikai uz 0,1 slodzi ar algu 198 EUR mēnesī (uz rokas 146 EUR mēnesī)! Domāju, ka tā ir klaja netaisnība!
Ceru, ka LR valdība pieņems lēmumu un samaksās, vai uzliks par pienākumu LU man apmaksāt darba daļu, ko es esmu veicis LU, bet neesmu saņēmis apmaksu.
Gribētos arī zināt, kāpēc ir tāda diskriminējoša LU vadības attieksme pret mani un manu ģimeni – vai tāpēc, ka:
1.Man ir augstāks zinātniskais indekss (Hirša indekss man ir 15) nekā minētajiem lielo algu saņēmējiem?
2. vai tāpēc, ka es kopā ar sievu, ārsti Guntu Rubini esam izaudzinājuši un izskolojuši 5 bērnus, kuriem visiem ir iegūta augstākā izglītiba un visi strādā Latvijas labā?
3. Vai tāpēc, ka es savā laikā atteicos sadarboties ar VDK (Valsts drošības komiteju)?
4, Vai tāpēc, ka.mans tēvs Jānis Rubins 1950.gadā bija notiesāts (10 gadi Sibīrijas cietumā) par pretkomunistisku darbību (KK 58-10.1.d pants)?
5. Vai tāpēc, ka mans tēva brālis, ārsts Alfrēds Rubins bija Triju Zvaigžnu ordeņa apbalvotais, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks,Latvijas armijas pulkvežleitnants?
6. Vai tāpēc, ka es kā bijušais LR Saeimas deputāts opozicijā esmu kritizējis pie varas esošas partijas un valdību un aicinājis nepieļaut izsaimniekot Latviju un nemaksāt nesamērīgi lielas algas, kamēr liela daļa Latvijas pilsoņu dzīvo trūkumā?
P.S. Iepriekšējais LU rektors Indriķis Muižnieks tika 2025. gadā krimināli notiesāts (krimināllieta Nr. 16870000921, Vidzemes apgabaltiesas spiedums 2025.g. 10. septembrī) par valsts līdzekļu nepamatotu izlietojumu, izmaksājot naudu sev pietuvinātiem LU darbiniekiem.





Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.












































































