Izskaidrojums KM, Dailes teātrim, Teātra darbinieku savienībai un skatītājiem, kāpēc KNAB jāpārbauda izrādes iestudēšana “par Šleseru”
Imants Liepiņš09.03.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Mēs esam pieraduši katru nedēļu lasīt, kā Krievijā visādi propagandisti, Kremļa apmaksāti režisori, “Jeģinaja Rossijas” deputāti un citi kabatas vaukšķi metas virsū opozīcijas pārstāvjiem (cik nu tādi starp krieviem vēl atlikuši), un būtu pārsteigti, ja tas pēkšņi vairs nenotiktu. Bet kāda būs mūsu reakcija šobrī, kad tieši tas pats notiek Latvijā?
Dailes teātris ir valstij piederošs un lielā mērā valsts finansēts teātris. Tā direktors ir “Jaunās Vienotības” politiķis, no šīs partijas Cēsu domē ievēlētais Juris Žagars. Teātris pakļauts Kultūras ministrijai ar “Progresīvo” ministri Agnesi Lāci priekšgalā, savukārt valsts naudu tam piešķir no valsts budžeta, kuru sastāda “Jaunās Vienotības” premjeres Evikas Siliņas, pirms tam — Krišjāņa Kariņa vadītā valdība.
Ainārs Šlesers, kurš jau paspējis pieņemt kā pašsaprotamu, ka izrāde būs vērsta pret viņu, ir opozīcijas politiķis. Savulaik bijis satiksmes ministrs, Rīgas vicemērs, var lepoties ar panākumiem privātajā biznesā. Taču pēdējos gados ir izteikts opozīcijas politiķis, kurš prasmīgi kampaņo, ne tikai norādot uz “Progresīvo” un “Jaunās Vienotības” kļūdām (to prot daudzi), bet vienlaikus piedāvājot zināmu alternatīvu: saimnieciska izaugsme atpalicības un atpakaļslīdēšanas vietā.
Var konstatēt, ka Šlesera publiskās uzstāšanās stils var likties kaitinošs tiem, kas par viņu tāpat nebalsos. Atmetot personisko nostāju par jebkuriem kandidātiem, situācija ir ļoti vienkārša: “Progresīvo” vadītajai ministrijai pakļauts, valsts finansēts teātris, kuru vada “Jaunās Vienotības” politiķis, iestudē ķengu izrādi par vadošu, sekmīgu opozīcijas politiķi, kura partijas reitingi regulāri draud apsteigt abu augšminēto varas partiju procentus. Kremlim tipisks gājiens.
Dažādu personu “neizpratni” par to, kāpēc situāciju uzraudzīs KNAB, var labot ļoti ātri, izlasot priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzības normatīvos aktus. Kādreiz Latvijā nepastāvēja nekādi priekšvēlēšanu ierobežojumi, taču sabiedrībai tas apnika, un pieprasījumu ieguva pretējā pieeja: tagad visa aģitācija tiek uzskaitīta, tiek uzraudzīta arī netiešā aģitācija, un KNAB cenšas kontrolēt, lai nevienam spēkam nebūtu priekšrocības, kas pārkāpj normatīvos aktus. Cita lieta ir jautājums, cik jaudīgi tas notiks — KNAB tāpat ir tieši pakļauts “Jaunās Vienotības” premjerei. Bet to mēs redzēsim.
Latvijā nevaram atcerēties nevienu citu gadījumu, kad valdošās partijas politiķa vadīts teātris, kas pakļauts valdošajai koalīcijai un saņem no tās naudu, iestudētu ķengas par spēcīgu opozīcijas kandidātu. Tādas lietas nenotika pat deviņdesmitajos. Šis ir Latvijas teātra vēstures jauns zemākais punkts. Salīdzinājumam — Nacionālā teātra “Žurkas Kornēlijas” satīra katru pavasari tikusi vērsta pret visiem politiķiem reizē, jo īpaši korumpantiem no valdošās koalīcijas, lai kāda tā kurā sezonā nebūtu. Vienīgais, ar ko var salīdzināt Dailes teātra plānus, ir analoģija — Kremlis uzdod “Jeģinaja Rossijas” vadīta deputāta teātrim, lai iestudē ķengas par Kasparovu, Hodorkovski un Kara–Murzu.
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
