Izskatās, ka vairākus miljonus vērtajā Liepājas pašvaldības iepirkumā atkal lobē SIA "Lucidus"
Ervīns Gaubšteins, bijušais vairāku pašvaldību jurists15.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savā dzīvē esmu strādājis par juristu un iepirkumu speciālistu vairākās Kurzemes pašvaldībās, bet kaut ko šādu redzu pirmo reizi. Liepājas pašvaldību un bēdīgi slaveno[1] SIA "Lucidus" (iepriekšējais nosaukums SIA "Moduls Interjers") vieno ciešas saites un aktīva sadarbība vairāk kā desmit gadu garumā. No Iepirkumu uzraudzības biroja (“IUB”) mājas lapā pieejamiem datiem izriet, ka SIA "Lucidus" ar Liepāju laikā no 2011.gada ir noslēguši vismaz 12 līgumus par apgaismojuma piegādi (tajā skaitā luksoforu komponenšu un transporta kustības detektoru piegādi). Noslēgto līgumu kopējā summa ir EUR 3 439 788, 84 bez pievienotās vērtības nodokļa.
No IUB un Liepājas pašvaldības mājas lapā pieejamiem datiem par laika posmu no 2016.gada izriet, ka 75% gadījumu SIA "Lucidus" ir bijis vienīgais konkursa pretendents, savukārt 25% gadījumu iepirkumā piedāvājumu bez SIA "Lucidus" ir iesniedzis vēl viens pretendents. Šie dati ir tikai par gadījumiem, kad "Lucidus" ir uzvarējis kā pretendents; neatbildēts paliek jautājums, cik vēl iepirkumi Liepājai ir bijuši, "Lucidus" piedaloties un uzvarot citu uzņēmumu aizsegā kā apakšuzņēmējam.
Jebkurā gadījumā publiski pieejamie dati liecina, ka, ņemot vērā noslēgto līgumu regularitāti un lielākā daļā gadījumu tikai viena pretendenta – "Lucidus" - dalību, skaidrs, ka Liepājas un "Lucidus" sadarbība ir cieša, veiksmīga un, kas svarīgākais - konkurenci ietekmējošo faktoru izslēdzoša. Tik tālu par vēsturi.
Šī gada nogalē Liepāja plāno vērienīgus ielu apgaismojuma iepirkumus – kopumā ir izsludināti septiņi iepirkumi ar kopējo plānoto gaismekļu skaitu 11 723 gab. Pēc aptuvenām aplēsēm šo visu iepirkumu kopējā summa bez PVN ir EUR 3,6 miljoni.
Uzņēmumiem, kuri vēlas šajos iepirkumos piedalīties, šobrīd ir saspringts darba laiks – īsā termiņā ir jāpaspēj sagatavot kaudzēm dokumentu un piedāvājuma sagatavošanai jāveic neskaitāmi apgaismojuma projektēšanas aprēķini. Mazliet par apgaismojuma aprēķiniem: tā kā apgaismojuma stabu izvietojuma attālums, stabu augstums, pieprasītā apgaismojuma intensitāte un citi parametri Liepājas ielās ir savstarpēji gauži atšķirīgi pat vienas ielas ietvaros, praksē tas nozīmē, ka katrs iepirkuma pretendents katram ielu posmiņam gatavo atsevišķu apgaismojuma projektu. Attiecīgi tie varbūt pat virs 1000 dažādu apgaismojuma projektu.
Vienkāršāku projektu sagatavošanai vienam ielas posmiņam ir vajadzīgas pāris stundas, savukārt sarežģītiem ielu posmiem viens aprēķins var aizņemt pat pusi no darba dienas. Visticamāk, ka šāds apjomīgs darbs iepirkuma piedāvājuma sagatavošanā rekordīsos termiņos pa spēkam būtu tikai tādam spēlētājam, kuram būtu nodrošināts zināms handikaps, proti, iespēja apgaismojuma aprēķinu sagatavošanu uzsākt labu brīdi pirms oficiālā starta šāviena, tas ir, pirms iepirkumu izsludināšanas. Tātad viens iespējams bonuss draugiem – handikaps aprēķinu veikšanai.
Otrs iespējams bonuss draugiem – sastādīt iepirkuma nolikumu tik savstarpēji pretrunīgā un kļūdainā veidā, ka jebkurš “nedraudzīgs” pretendents neizbēgami kļūdīsies. Nu, piemēram, viens iepirkuma nolikuma pielikums paredz, ka jāpiegādā ir šāda veida prece, bet cits šī paša iepirkuma nolikuma pielikums nosaka, ka piegādājama ir pavisam cita veida prece. Savukārt pareizā atbilde ir zināma tikai draugiem. “Nedraugi” šajā viktorīnā zaudē.
Trešais iespējamais bonuss draugiem – iepirkumā noteikt konkrētus ielas gaismekļa izmērus, atsevišķos gadījumos pieļaujot 50 milimetru nobīdes no noteiktiem izmēriem. Tā teikt – uzvar tas, kam ir pareizais izmērs, pārējie var iet mājās kā augstajām prasībām neatbilstoši. Problēma tikai tā, ka attīstītās valstis kā, piemēram, Igaunija, nerunājot par Skandināvijas valstīm, gaismekļu izmēru prasību, ja vien to nepieprasa īpaši, pamatoti izņēmuma apstākļi, iepirkumos neparedz. Jo ielas gaismekļu gadījumā 99% gadījumu izmēram nav nozīmes, nozīme ir energoefektivitātei, cenai, gaismekļa svaram un dažādiem kvalitāti raksturojošiem rādītājiem.
No IUB mājas lapā pieejamās informācijas ir redzams, ka par Liepājas septiņiem apgaismojuma iepirkumiem ir iesniegtas 24 (!) neizskatītas sūdzības. Acīmredzot dīvainības šajos septiņos Liepājas iepirkumos ir pamanījis ne viens vien “nedraudzīgs” pretendents, kam nav skaidri spēles noteikumi. Jācer, ka IUB spēs saskatīt šo iepirkumu problēmas un apturēs iespējamo Liepājas iedzīvotāju naudas nelietderīgu izmantošanu. Jācer, ka šoreiz SIA "Lucidus" nebūs laimīgais uzvarētājs un, pa mazam solītim izskaužot draugu būšanu, kādu dienu arī mēs spēsim pietuvoties Igaunijas attīstības līmenim.
Tomēr viens ir skaidrs - šobrīd Liepājas pašvaldības apgaismojuma iepirkumiem pievērsta gan IUB, gan sabiedrības, gan, nav izslēgts, tiks pievērsta arī tiesībsargājošo iestāžu uzmanība. Līdz ar to iespējamais plānotais scenārijs, kur visi “nedraudzīgie” pretendenti ar zemāku cenu piedāvājumu tiek izslēgti no iepirkuma sīku, iepriekš plānotu, neatbilstību dēļ, savukārt uzvaras ceļš ir bruģēts "Lucidus" ar augstāku piedāvāto cenu, var izpelnīties zināmu pretreakciju un atsevišķiem Liepājas pašvaldības darboņiem var dārgi izmaksāt.
[1] Skatīt, piemēram, publikācijas:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
