Izvērtējot Pētera Apiņa publisko protestu pret likumprojektu, lūdzam ņemt vērā faktus
Veselības ministrija27.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Ārstu biedrības prezidenta P.Apiņa paustie apgalvojumi, ka Veselības ministrija nav ievērojusi procedūru, kā tiek organizēta tiesību akta projekta publiska apspriešana, ir nepamatoti.
Ārstniecības likuma jaunā redakcija saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 10.punktu tika nodota publiskai apspriešanai 2015.gada 23.septembrī, tajā pašā dienā elektroniski nosūtot informāciju par publisko apspriešanu arī nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā Latvijas Ārstu biedrībai.
Likumprojektam publiskā apspriešana viena kalendārā mēneša periodā tika noteikta, ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 10.punkta prasības. Līdz 2015.gada 23.oktobrim vairākas nevalstiskās organizācijas ir sniegušas savu viedokli par publiskai apspriešanai nodoto Ārstniecības likuma jauno redakciju.
Tiesību akta projekta publiska apspriešana ir viens no tiesību akta projekta izstrādes sākumposmiem, kad sabiedrība tiek informēta par priekšlikumiem jaunam regulējumam ar mērķi nevalstiskajām organizācijām un fiziskām un juridiskām personām iesaistīties tiesību akta projekta izstrādē, izteikt viedokļus un rosināt diskusijas par tiesību akta projektā ietvertiem aktuāliem jautājumiem.
Arī šajā gadījumā, saņemot viedokļus no nevalstiskajām organizācijām, Veselības ministrija turpinās darbu pie Ārstniecības likuma jaunās redakcijas pilnveidošanas, tai skaitā, sadarbībā arī ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Tikai pēc diskusijas ar nozari par jauno Ārstniecības likuma regulējumu, izvērtējot visus saņemtos ierosinājumus un iebildumus, tiks sagatavots likumprojekts virzībai atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 „Ministru kabineta kārtības rullis” prasībām.
Tālākajā gaitā likumprojekts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai tiek izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, kuras ietvaros notiek atkārtota saskaņošana un tikai pēc tam tas tiks skatīts Ministru kabineta sēdē un Saeimā (trīs lasījumos).
Veselības ministrija līdz šī gada 23.oktobrim ir saņēmusi vairāku sabiedrisko organizāciju un ieinteresēto pušu - Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas lauku Ģimenes ārstu asociācija, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, Pulmonālās hipertensijas biedrība, Reto slimību alianse, Latvijas optometristu un optiķu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība, Aizkraukles slimnīca un Kuldīgas slimnīca, viedokļus par publiskai apspriešanai nodoto Ārstniecības likuma jauno redakciju. Tāpēc pārmetums, ka sabiedriskās organizācijas nebija informētas par Ārstniecības likumprojekta redakcijas apspriešanu, ir nepatiess.
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Ārstu biedrība mēneša laikā nav radusi iespēju sniegt savu viedokli par publiski apspriežamo likumprojektu, kas tik tiešām ir viens no veselības nozares pamatdokumentiem. Vienlaikus, atbilstoši pastāvošajai kārtībai, kas regulē normatīvo aktu izstrādi, Latvijas Ārstu biedrība vēl varēs sniegt savus priekšlikumus likumprojekta izskatīšanas laikā Ministru kabinetā un Saeimā.
Tāpēc lūdzam, izvērtējot Pētera Apiņa publisko protestu pret likumprojektu, ņemt vērā minētos faktus.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
