Ja ir pasūtījums mantu konfiscēt, nelīdzēs pilnīgi nekas: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK09.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Jūs varat piesaistīt augsti kvalificētus ekspertus no ASV un no Vācijas, kuru atzinumus pirms tam Ekonomisko lietu tiesa atzinusi par pamatotiem, bet tāpat jūs nekas neglābs, ja ir bijis pasūtījums mantu konfiscēt.
Šī situācija no daudzām citām atšķiras tikai ar to, ka klienta bankas kontā apgrozījums mērāms desmitos miljonos euro. Viss pārējais atbilstoši žanra klasikai – vienam rodas aizdomas par naudas noziedzīgu izcelsmi, otrs to arestē, trešais konfiscē. Nekādu pārsteigumu.
Lietas būtība ir šāda: vienam Apvienotās Karalistes uzņēmumam ar Azerbaidžānas valsts naftas grupas uzņēmumiem bija noslēgti darījumi par sašķidrinātās gāzes ražošanu un tirdzniecību. Pagaidām nesaprotamu iemeslu dēļ šie darījumi Maltā tiek izmeklēti kā tādi, kuri, iespējams, var nebūt atbilstoši Maltas valsts interesēm.
Un, kamēr Maltā šie darījumi vēl tiek izmeklēti, tikmēr Latvijā izmeklēšana ir jau pabeigta. Pabeigta ar zināmu rezultātu – Maltas valstij, iespējams, zaudējumus nesošo darījumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiek atzīti par Latvijas valsts budžeta lāpīšanai domātu naudu.
Nevienam nerodas jautājums – kāds sakars Maltai ar Apvienotās Karalistes uzņēmuma un Azerbaidžānas valsts uzņēmuma starpā slēgtiem darījumiem? Tāpat nevienam nerodas jautājums – kāds sakars Latvijas valsts budžetam ar Maltas valsts budžetam nodarītiem iespējamiem zaudējumiem?
Varbūt tāds vai līdzīgs jautājums tomēr bija kādam radies, jo šajā reizē kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu mantu ir ticis ierosināts divreiz, un pirmajā piegājienā tas tika slēgts, jo tiesai nebija šaubu par naudas līdzekļu legālu izcelsmi. Visus procesa virzītāja argumentus un aizdomas uzņēmuma advokātiem izdevās atspēkot.
Procesa virzītājam šāds tiesas nolēmums nepatika, un tas ierosināja procesu no jauna un no jauna nodeva to tiesai, turklāt ar būtiskiem procesuālajiem pārkāpumiem, liedzot uzņēmumam tiesības iepazīties ar dokumentiem, kas pamato jaunos argumentus, lai atspēkotu arī tos.
Tiesību eksperta Kloda Arnolda oficiālais atzinums, kurā pausts, ka prokurora veiktā izmeklēšana bija neatbilstoša, nepilnīga un neuzticama, lieta ir balstīta uz spekulatīviem mediju materiāliem, un arestēto līdzekļu konfiskācija tiek pamatota ar neuzticamiem un nepietiekamiem pierādījumiem, tiek atzīti par neidentificētas personas subjektīvo viedokli, un tas vērtēts netiek vispār.
Vienlaicīgi noziedzīgi iegūtas mantas avots no Maltas nez kādēļ pārcēlās uz Azerbaidžānu. Acīmredzams un nepārprotams tiesību uz taisnu tiesu pārkāpums! Bet tas nevienu neuztrauc, jo tiesas lēmums nav pārsūdzams, un atliek vien samierināties ar netaisnību un mūsu valstij diemžēl bieži raksturīgo bezkompromisa tiesiskumu, kurš robežojas ar beztiesiskumu.
Ir zināms, ka Maltā, kur tiek izmeklēti attiecīgie darījumi, nevienam nav uzrādīta apsūdzība, nevienam nekas nav arestēts, un nekas nav konfiscēts. Bet Latvijā, kur izmeklēšana nenotiek, nauda ir vispirms un jau sen arestēta un secīgi arī konfiscēta. Vai tā var notikt? Jā, tā notiek!
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
