Ja jūs gadījumā neesat pamanījuši, velojosla Čaka ielā ir eksperiments ar pozitīvu startu
Politiskā partija Progresīvie17.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī velojoslu eksperiments Rīgā, Aleksandra Čaka ielā oficiāli sākas 1.decembrī, de facto tās jau ir iezīmētas un cilvēki aktīvi izmanto šo iespēju. Iela, kura sen jau tikusi "norakstīta", pamazām atgūst cilvēcīgākus vaibstus. Progresīvo deputāti, kas Rīgas domē strādā Attīstībai Par!/Progresīvo frakcijā, atbalsta velojoslu izveidi, savu nostāju pamatojot ar reāliem ieguvumiem Rīgas infrastruktūrā un aprēķiniem, kā arī iedvesmojoties no citu metropoļu piemēriem, kāpēc velojoslas ir patiešām svarīgs pilsētas attīstības instruments.
Pilsētas centra iedzīvotāju labklājība tiek pakārtota auto. Tā nedrīkstētu būt: arī centrs ir apkaime, kurā dzīvo dažāda vecuma cilvēki, tā ir arī pilsētas seja, ko redz iebraucēji. Šobrīd centrs ir caurbrauktuve, kurā nav patīkami un droši uzturēties. Tas atspoguļojas arī datos - arvien vairāk cilvēku pamet Rīgas centru, to atstājot putekļiem un aizmirstībai. Tāpat arī CSN dati norāda uz to, ka nekur Rīgā nav tik daudz ceļu drošības problēmu kā Rīgas vēsturiskajā centrā. Primāri jādomā par to cilvēku labklājību, kas dzīvo un strādā šajā apkaimē, lai parādītos interese atkal uzturēties centrā.
Kāpēc nedrīkst palikt tā, kā bijis līdz šim
Čaka ielu nedrīkst atstāt "pa vecam" - tā tika secināts CSDD veiktajā ielas auditā. Čaka ielas brauktuves ir pārāk platas, lai auto brauktu vienā rindā, un pārāk šauras, lai brauktu divās rindās vienā virzienā. Līdzšinējā kārtība, kurā auto virzījās četrās rindās, nav droša un neatbilst ceļu satiksmes drošības normām. Var jau, protams, ignorēt satiksmes drošību, taču dati par avārijām Latvijā un Rīgā īsti neļauj šīs problēmas ignorēt: Rīgā 2019.gadā bija 10042 ceļu satiksmes negadījumi, 1634 negadījumi ar cietušajiem, un 14 cilvēki gāja bojā. Problēma ar agresīvu braukšanu pastāv visā Latvijā, un ja mums ir iespēja samazināt iespējamību, ka varētu notikt negadījumi agresīvas braukšanas un ātruma pārkāpšanas dēļ, tas ir jāizmanto.
Tāpat arī jāuzsver, ka Rīgā braukt ar velo nav droši, bet cilvēki to dara jebkurā gadījumā, tāpēc ir laiks ņemt vērā, ka arvien vairāk cilvēku izvēlēsies pārvietoties ar velosipēdu, un tam ir jāparedz vieta. Ir svarīgi mērķtiecīgi virzīties uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kas Rīgā īpaši satiksmes jomā pēdējos gados ir noticis ļoti lēni. Balstoties gan uz Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, gan Rīgas velo koncepciju, viennozīmīgi var teikt, ka Čaka ielā agrāk vai vēlāk tiktu izveidota velo infrastruktūra - mums tiek dota iespēja tam notikt ātrāk, nekā vēlāk.
Velo infrastruktūras attīstība Čaka ielā - ieguvums Rīgai kopumā
Nereti izskan arguments, ka kāpēc tad Čaka ielā vajag velojoslas, ja turpat blakus ir K. Barona iela, kurā jau ir šāda tāda velo infrastruktūra. Taču velojoslas nav tikai par velosipēdistiem, tas ir arī instruments, kā atdzīvināt pilsētvidi un parūpēties par gājējiem, lai atbrīvotu ietves no cilvēkiem, kas izmanto dažādus mikromobilitātes pārvietošanās līdzekļus, kā elektroskūterus, velo un citus.
Velojoslām ir jābūt normālai un pašsaprotamai ielas sastāvdaļai, jo tikai tā var nodrošināt, ka dzīve pilsētā attīstās vienmērīgi un ka kāda konkrēta iela netiek nolemta iznīcībai, auto satiksmes dēļ upurējot mazos un lielos uzņēmumus, cilvēkus, kuri tur dzīvo un kuriem pieder īpašumi, un citus. Ir arī jāsaprot, ka sastrēgumi Čaka ielā vai jebkurā citā ielā nerodas no velojoslām. Tos veido liels automašīnu skaits, nepareizs luksoforu regulējums, aizliegti vai atļauti pagriezieni, kā arī citi faktori.
Tieši tāpēc ar Satiksmes un transporta lietu komitejas rīkojumu ir izveidota darba grupa, kurā strādā eksperti no Satiksmes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, kā arī no "Rīgas satiksmes" un Rīgas domes, lai analizētu situāciju Marijas un Čaka ielā, piedāvājot risinājumu sastrēgumu mazināšanai. Eksperti izskata vairākas idejas, kuras var uzlabot situāciju Čaka ielā. Piemēram, tiks vērtēta iespēja atjaunot kreiso pagriezienu uz Pērnavas ielu no Zemitāna dzelzceļa pārvada, tiks vērtēts arī kreisais pagrieziens no Marijas ielas uz Elizabetes ielu.
Eksperiments ar tālejošu mērķi
Velojosla Čaka un Marijas ielā ir eksperiments. Tā mērķis ir saprast, vai šajā ielā, skatoties no vides viedokļa, mēs ielas telpā dodam vietu transportam, kas nepiesārņo gaisu, turklāt ir arī cits svarīgs aspekts - tas sniedz sabiedrībai pievienoto vērtību - gan fiziskajās aktivitātēs, ko veic cilvēki pārvietojoties ar velosipēdu, gan mazinot ceļu satiksmes negadījumus (ja tiek veidota droša infrastruktūra). Lielisks piemērs ir Ziemeļvalstu metropole Kopenhāgena ar tās velo infrastruktūru, kur tiek racionāli izsvērts lielākais labums visai sabiedrībai. Kad tiek izvērtētas velo infrastruktūras izmaksas, tās tiek salīdzinātas ar tādu ceļu būves projektu, kur vieta ir tikai auto, papildus aprēķinot arī izmaksas sabiedrībai par CSN, piesārņojuma ietekmi uz veselību un atmosfērā izdalītā oglekļa izmaksas. Šādi aprēķini liecina, ka
Lai rastu pārliecību, ka Čaka ielā ir jābūt velojoslai, regulāri tiks vākti dati - katru nedēļu tiks uzskaitīta satiksmes intensitāte, sastrēgumu skaits un vieta, sabiedriskā transporta kavējumi u.c. Šis ir patiešām svarīgi, jo Rīgā kritiski trūkst datu par to, cik daudz ir velobraucēju, kāda ir satiksmes intensitāte, kas ir nepieciešams, lai pilsētu padarītu drošāku visiem. Laikā, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija, arvien vairāk pilsētu ierīko pagaidu velojoslas. Arī Rīgai ir jāizmanto veidi, kā izveidot tādu satiksmi Rīgā, kas ir droša gan no satiksmes viedokļa, gan sabiedrības veselības aspekta, tāpēc atbalsts velo braukšanai šajā laikā ir tikai loģisks. Šobrīd paredzēts, ka eksperiments norisināsies līdz 2021.gada pavasarim, un pēc tam, izvērtējot rezultātus un pilsētas stratēģiskos attīstības plānus, tiks pieņemts lēmums par to, kāda būs Čaka ielas nākotne.
Skaidrs, lai velo infrastruktūra iekļautos kopējā sistēmā, ir jāizvērtē visi šīs satiksmes sistēmas posmi. Tieši tādēļ jau tuvākajā laikā abos virzienos tiks ierīkota velojosla uz Zemitāna dzelzceļa pārvada. Šī josla tiks savienota ar velojoslu Čaka ielā un caur Ērgļu ielu arī ar K.Baronu ielu. Tātad pa vienu joslu bez pārtraukumiem būs iespēja ar velosipēdu aizbraukt no Gustava Zemgala gatves līdz pat Dzirnavu ielai, bet tālāk, nogriežoties pa Elizabetes ielu, arī līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai. Velo infrastruktūrai attīstoties, šādi savienojumi būs arvien ērtāki, un velosipēds kļūs arvien pievilcīgāks kā saprātīga alternatīva auto transportam.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
