Ja mums ar īstajiem vilcieniem un lokomotīvēm Latvijā ne pārāk ir veicies, tad ar “partiju vilcieniem” vēl mazāk
Pēteris Sproģis26.10.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja mums ar īstajiem vilcieniem un lokomotīvēm Latvijā ne pārāk ir veicies, tad ar “partiju vilcieniem” vēl mazāk.
Mēs esam pieraduši pie apzīmējuma “partiju sarakstu lokomotīves”, un tas patiesībā ļoti precīzi raksturo mūsu politisko sistēmu un tajā iebūvēto brāķi, kas jau ielikts šajā apzīmējumā un ir tik fatālistiski pieņemts.
Lokomotīve velk vagonus, kam pašiem motora vai vadības sviru nav. Vagonus var tikai vilkt vai stumt.
Un tā arī šodien, Saeimā bieži nonāk “vagoni”, kurus tur ievilkusi kāda partijas lokomotīve: cilvēki, kas tikai brauc līdzi un, vēl sliktāk, lielā mērā padara mūs visus par nolemtiem līdzbraucējiem, kuri pa “vagonu logiem” noskatās uz partijas disciplīnas balsojumiem.
Vai nebūtu labi mainīt šo kārtību?
Lai vēlēšanās startē tikai “lokomotīves” - cilvēki ar savu domāšanu, atbildību un spēju pieņemt lēmumus, nevis vagonu rinda, kas tiek vilkta un stumta caur partiju sarakstiem, mums balsojot par “mazāko ļaunumu”.
Un, kad saku “lokomotīves”, es nedomāju partiju biroju un reklāmu uzpūstos tēlus, bet gan reālus, lemtspējīgus cilvēkus. Tādu cilvēku Latvijā (un arī aiz tās robežām) ir daudz.
Partijas joprojām varēs virzīt savus sarakstus, taču balsojot mēs varēsim izvēlēties labākos no visiem sarakstiem un, vēl svarīgāk, arī no partijām neatkarīgus cilvēkus, kuri sevi reālajā dzīvē pierādījuši un nopelnījuši mūsu uzticību. Partijām būs reāli jāstrādā pie savas kvalitātes, jo būs parādījusies jauna konkurence.
Jaunā vēlēšanu kārtība mums dotu šādu iespēju un neizbēgami uzlabotu parlamenta kvalitāti. Tas savukārt nozīmētu labākus lēmumus, kas ietekmē katra mūsu dzīvi un Latvijas pastāvēšanu un uzplaukumu nākamajām paaudzēm. Viegli tas nebūs, bet iespēja vēl ir.
Zinu, ka mums visiem vēl būs jāatbild uz daudziem jautājumiem, taču esmu pārliecināts, ka mēs kopā varam labāk. Un, ja vien nepaliksim politikas vērotāji “pa partiju vagonu logiem”, – mums viss izdosies.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
