Ja „sabiedriskā” radio paziņojumā man jālasa, ka "patriotisms" rada problēmas, tad tādu mediju mums nevajag
Kārlis Apalups06.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasīju Latvijas Radio Redakcionālās padomes paziņojumu ar nosaukumu "Vārda brīvības robežas sašaurinās". Visai dīvaini, ka tā saucamā "ceturtā vara", kas arī ir vēl viena varas vertikāle Latvijā, nespēj izturēt kritiku (kas ir normāla demokrātijas pazīme), bieži pamatotu.
Īpaši jāizceļ tas, ka tā saucamais "sabiedriskais medijs" stāsta par to, ka viņš nepārstāvot valdošās koalīcijas viedokli un tas neesot viņa uzdevums, bet viņa uzdevums gan esot pārstāvēt sabiedrības viedokli. Nesen DEMOS konferencē par šo jau bija diskusija.
Faktiskā situācija ir tāda, ka "sabiedriskais medijs", pats sagatavo sabiedriskā pasūtījuma piedāvājumu un to pēc tam apstiprina SEPLP (ja nemaldos, SEPLP). Tātad vai to mēs varam uzskatīt par patiesu sabiedrisko pasūtījumu un attiecīgi mediju - par sabiedrisko?
Vēl īpaši jāizceļ tas, ka šajā paziņojumā vismaz divreiz tiek vainota nacionāli orientētā sabiedrības daļa - vienreiz paziņojumā norādot, ka "no medijiem, jo īpaši sabiedriskajiem, tiek sagaidīts tikai “patriotisks” saturs" un ka tas esot sašaurinājis vārda brīvības robežas.
Otrreiz – norādot, ka "likumdevējs vieglu roku nobalsoja par paslepus nacionālās drošības koncepcijā iemānīto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada veidot saturu vienā no mazākumtautību valodām – krievu”. Vai medijam nešķiet, ka tieši šāda nostāja ir kritikas pamatā?
Mediji un žurnālisti kritizē un iztaujā jebkuru varas formu, lai tā sevi aizstāvētu un mēs kā sabiedrība spētu novērtēt, vai vara ir tirāniska vai kompetenta. Taču šajā paziņojumā mediji vēršas pret to sabiedrības daļu, kas pamatoti kritizē viņus (jā, reizēm nekonstruktīvi).
Esmu par sabiedrisko mediju, bet tas noteikti nedrīkst izvairīties no tā kā ceturtās varas kritikas. Piebilde - esmu par to, ka sabiedriskajam medijam ir jābūt vērtībās balstītam. Ja šajā paziņojumā man jālasa, ka "patriotisms" rada problēmas, tad tādu mediju mums nevajag.
Pārpublicēts no X (Twitter)
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
