Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īsi pēc Latvijas Krājbankas bēdīgā gala šķita, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) beidzot ķērusies analizēt savu darbību gan Parex, gan Krājbankas lietā un centīsies radīt sistēmu, kas nākotnē būtiski samazinās iespēju šādiem gadījumiem atkārtoties. FKTK vadītāja Irēna Krūmane savu amatu atstāja, viņai līdzi it kā aizgāja viens no galvenajiem banku uzraugiem Jānis Placis, FKTK dabūja jaunu vadītāju.

Tomēr tās ir izrādījušās ilūzijas. Vispirms tapa skaidrs, ka Placis nekur nav aizgājis, turpat FKTK Uzraudzības departamentā vien sēž, tikai pamainījis amatu. Tagad laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze interviju ir sniedzis FKTK ilggadīgais priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis, un no viņa stāstītā diemžēl izriet, ka FKTK nekas nav mainījies un visdrīzāk arī nemainīsies. Jāsaka, visai atklāta un savā ziņā apbrīnojami godīga intervija.

Cilvēks, kas uzturēja pastāvīgus sakarus gan ar Parex, gan Krājbankas vadību, cilvēks, kas apmeklēja kreditēšanas komisiju sēdes, cilvēks, kam bija un ir iespēja iepazīties ar jebkuras bankas jebkuru dokumentu, - šis cilvēks uz jautājumu, vai viņš jau agrāk nav manījis kaut ko aizdomīgu, atbild: „Bankai bija noteikti būtiski ierobežojumi kreditēšanai. Tā kā šis pats svarīgākais bankas darbības aspekts tika sevišķi pieskatīts.”

Ievērojāt? Pirmkārt, Brazovskis lieto ciešamo kārtu „tika pieskatīts”, nevis darāmo „es pieskatīju”. No kurienes tāda pieticība, ja jau tas esot bijis „galvenais iegansts”, lai Krājbankas vadība izdomātu dažādas „shēmas”, pretdarbojoties Brazovska īstenotajai uzraudzībai? Otrkārt, kā zināms, ne jau kreditēšana bija galvenais Krājbankas grūtību iemesls.

Taču visatklātākā intervijas daļa attiecas uz vissvarīgāko: ko banku uzraugs ir paveicis, ko plāno darīt, lai uzlabotu savu darbu un līdz minimumam samazinātu Parex un Krājbankai līdzīgu gadījumu iespēju. Te Brazovska atbilde tik ļoti izbrīna, ka ir vērts to citēt pilnībā:

„Nav citu iespēju, kā prasīt no finanšu iestādēm lielākus ieguldījumus kapitālā, veidot lielākus uzkrājumus nedrošiem kredītiem un darboties atbilstoši savu akcionāru finansiālajai varēšanai, nevis iegribām.

Ar finanšu varēšanu te jāsaprot ne tikai viņu varēšanu, nodibinot banku, bet arī to, vai viņi spēs atbalstīt banku krīzes situācijās. Un vēl viens svarīgs secinājums – ir jāatkāpjas no paradigmas, kas ir valdījusi iepriekšējos gados – ka valstij, uzraugiem pēc iespējas mazāk jāiejaucas konkrētos saimnieciskos jautājumos finanšu sektorā, piemēram, komercbanku biznesa modeļos. Ir aizvien vairāk jāizmanto mūsu administratīvais resurss un jāiejaucas tādās lietās, kurās agrāk nejaucāmies, un pirms 15 gadiem neviens pat nevarēja iedomāties, ka banku uzraudzība ko tādu var darīt. Īsāk sakot, ir vajadzīga aizvien ciešāka regulācija.”

Vai jums tas neatgādina Brežņeva ziedu laikus, kad viss bija „jāpilnveido”, jāattīsta”, „jāievieš”, lai gan realitātē nekas tāds netika darīts? Atvainojiet, Brazovska kungs, vai vajadzība pēc „ciešākas regulācijas” neizrietēja jau pēc Bankas Baltija sabrukuma, kad FKTK vēl pat nebija izveidots? Vai jūs, kopš 2000. gada personīgi nodarbodamies ar banku uzraudzību, tikai tagad esat sapratis, ka visu šo laiku esat darbojies „pa tukšo”?

Ja Brazovskis beidzot ir sapratis, varbūt viņam vēlreiz „dot iespēju”? Atbilde uz žurnālista pamatoto iebildumu, ka no viņa vārdiem izriet: šobrīd būtībā nekas nav mainījies un arī nākotnē diezin vai mainīsies, rāda, ka Brazovska gadījumā dot viņam „vēl vienu iespēju” ir bezjēdzīgi. Banku uzraugs teju aizvainots norāda: „Jau minēju, kas ir mainījies un turpinās mainīties.” Trīsreiz pārlasīju interviju un tā arī neatradu nedz to, kas jau ir darīts, lai nostiprinātu banku uzraudzību, nedz jelkādas norādes par plāniem kaut ko mainīt. Izņemot apgalvojumus par mistiskiem „lēmumiem”, kas tiekot pieņemti.

Brazovskis visdrīzāk paliks savā siltajā vietiņā un turpinās „jāizmanto”, „jāiejaucas”, “jāregulē”. Lai tā būtu. Vismaz viena laba lieta tādā gadījumā paliek – proti, esam ieguvuši lielisku indikatoru FKTK uzraudzības efektivitātes vērtējumam. Kamēr ar banku uzraudzību nodarbosies tādi cilvēki kā Jānis Brazovskis, varam gaidīt regulārus, pēkšņus un nepatīkamus satricinājumus faktiski jebkurā no Latvijas kredītiestādēm. Tā ka priecāsimies vien par to pašu. Bada laikos arī muša ir gaļa.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...