Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā. Tagad, kad jau divus gadus ikdienā norēķināmies ar eiro, laiks atskatīties, kā mums ir sekmējies ar ārvalstu investīciju piesaisti.

Atpaliekam no Jūrmalas, Liepājas un Ventspils

Salīdzinot vairākas Latvijas pašvaldības laika posmā no 2011. gada līdz 2015. gadam, var secināt, ka Jelgava šajā laikā piesaistījusi ārvalstu investīcijas aptuveni 53,5 miljonu eiro apmērā, krietni atpaliekot no Jūrmalas (ārvalstu ieguldījumi – 57,2 miljoni), Liepājas (ārvalstu ieguldījumi 90,3 miljoni)[1], nemaz nerunājot, piemēram, par Ventspili (ārvalstu ieguldījumi 192,7 miljoni). Rādītāji liecina, ka Jelgavas domes vadība ārvalstu investīciju piesaiste jomā nav bijusi gana aktīva un šajā jomā pašvaldībai ir vēl daudz, kur augt.

Kā Jelgavai uzlabot situāciju ārvalstu investīciju piesaistes jomā? Būtiski ir skaidri apzināties aspektus, kas ir svarīgi investīciju piesaistes veicināšanai, un aktīvi strādāt pie šo jomu uzlabošanas, piemēram, infrastruktūras, cilvēkkapitāla (pašvaldībā pieejamais darbaspēks), pārvaldības efektivitātes pašvaldībā, dzīves vides kvalitātes, teritorijas plānošanas un zemes izmantošanas pašvaldībā, kā arī ekonomiskās attīstības līmeņa paaugstināšanas.

Pašvaldībai jābūt motivētai

Investorus interesē vide - ja Jelgavā tā būs labāka nekā Rīgā, investīcijas nāks uz Jelgavu. Pilsētas priekšrocība ir arī atrašanās vieta, jo atrodamies salīdzinoši netālu no galvaspilsētas, turklāt Latvijas centrā. Jautājums ir par to, vai Jelgavas domes vadībai ir plāns, ko investoriem piedāvāt? Pašvaldības vadībai jābūt motivētai piesaistīt investīcijas un uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā mēs nevaram cerēt panākt citas pašvaldības.

Jā, valsts nodokļu politika pašreiz nedod pietiekamu stimulu pašvaldībām attīstīt uzņēmējdarbību savās teritorijās, kas nerada jaunas darbavietas un nodokļu ieņēmumus, taču jāapzinās, ka neviens no malas uzņēmējdarbības vidi Jelgavā neuzlabos – to varam tikai mēs paši. Politiķi, kas domā tikai īstermiņā, iespējams, uzskata, ka budžets veidojas no deklarēto iedzīvotāju kopskaita, nevis piesaistot biznesu un radot jaunas darbavietas, tāpēc koncentrējas tikai uz guļamrajonu attīstību, taču jāspēj domāt tālākā nākotnē. Attīstīta uzņēmējdarbības vide un jaunas darbavietas padarīs Jelgavu par pievilcīgu dzīves vietu jauniem, izglītotiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventiem, kuri pēc studiju beigšanas varētu izvēlēties palikt Jelgavā, veidojot šeit ne tikai karjeru, bet arī ģimeni.

Patiesais bezdarba līmenis

Jaunu darbavietu radīšana pilsētā joprojām ir ļoti aktuāls jautājums. 2016. gadā bezdarba rādītājs bija 4,4%, taču šeit jāņem vērā, ka no 21 000 strādājošo 12 000 joprojām katru dienu mēro ceļu uz darbu Rīgā, turklāt šie 4,4% atspoguļo tikai reģistrēto bezdarba līmeni. Piemēram, saskaņā ar reģistrētā bezdarba datiem 2016. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 8,4%, taču pēc Eiropas ekonomikas monitoringa datiem (kas iekļauj arī nereģistrēto bezdarbu) – 9,5%, un tas ļauj secināt, ka bezdarba līmenis Jelgavā 2016. gadā bijis vismaz 5,5%.

Pēc pirmā gada, ko cilvēks pavada bezdarbnieka statusā, vairāk nav ne pabalstu, ne ticības sistēmai, kā arī no iedzīvotājiem nereti dzirdēts, ka ierēdņi ar savu attieksmi veicina turpmāku nepārreģistrēšanos, kas rezultātā noved pie tā, ka tiek sabojāta statistika un nav iespējams apjaust patieso bezdarba līmeni.

Infrastruktūra ir investoriem pievilcīgas vides pamats

Domājot ilgtermiņā, vairākkārt esam uzsvēruši, cik būtiski ir atjaunot Jelgavas lidlauku, sakārtot inženiertehnisko infrastruktūru un pievedceļus, kā arī nodrošināt teritoriju atjaunošanu un sakārtošanu, piemēram, Prohorova ielā, Garozas ielā, Rubeņu ceļā, Uzvaras ielā un pielāgot tās uzņēmējdarbības attīstībai.

Šobrīd prioritārās nozares ārvalstu investīciju piesaistei ir metālapstrāde un mašīnbūve, transports un loģistika, informācijas tehnoloģijas, dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. Jelgavai ir visas iespējas būt aktīvai, īstenot pārdomātu investīciju piesaistes politiku (un ar “pārdomātu” jāsaprot arī ilgtermiņa aktivitātes), lai nākotnē panāktu daudz labāku līmeni – nedaudz vairāk par 50 miljoniem 4 gadu laikā ir par maz. Jelgavai ir potenciāls sasniegt daudz vairāk, taču pašvaldības vadībai ir jāsāk apzināties, ka nepieciešami arī tādi projekti, kas sniedz nevis mazu un tūlītēju rezultātu, bet gan ilgtermiņā nodrošinās pilsētas attīstības iespējas.

Domājot par vidējās algas paaugstināšanu

Vēl viens rādītājs, kas liek aizdomāties par domes vadības darba kvalitāti, ir vidējā alga – šajā ziņā Jelgava krietni vien atpaliek no Jūrmalas, Liepājas, Valmieras un Ventspils. Uzskatāmības labad varu minēt, ka vidējā alga Jelgavā ir 768 eiro, kas mūs atstāj aiz Jūrmalas (780 eiro), Valmieras (827 eiro), Liepājas (855 eiro), Ventspils (917 eiro)[2], protams, nemaz nerunājot par Rīgu. 

Labas algas veido tieši nodarbinātie ražošanā, kuras attīstība Jelgavā iespējama investīciju piesaistes rezultātā. Uzskatu, ka ārvalstu investīciju piesaiste, kas pagaidām zināmā mērā ir viens no pašvaldības vadības vājajiem punktiem, sniegtu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību un veicinātu arī vidējās algas pieaugumu. Palielinoties konkurencei, uzņēmēji būtu ieinteresēti noturēt darbiniekus, turklāt jauni uzņēmumi nodrošina ne tikai darbavietas, bet arī nodokļus pilsētas budžetam, ko izlietot pilsētas sakārtošanai, attīstībai un labklājības nodrošināšanai.

*  Jelgavas pilsētas domes deputāts


[1] http://www.lsm.lv/lv/tautas-panorama/novads/jelgavas-pilseta

[2] http://www.lsm.lv/lv/tautas-panorama/novads/jelgavas-pilseta/videja-alga

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...