Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau marta beigās medicīnas aprīkojuma tirgotāja SIA Diamedica lūdza Zāļu valsts aģentūrai sniegt atļauju Latvijā akūti trūkstošo Covid-19 eksprestestu laišanai apgrozībā Latvijas ārstniecības iestādēs. Trīs nedēļu laikā šī atļauja, aizbildinoties ar „birokrātijas samazināšanu”, tā arī nav sniegta, kamēr Igaunijā tā saņemta divu darba dienu laikā.

SIA Diamedica ir viens no trim Diamedica grupas uzņēmumiem, kas Latvijā piedāvā analizatorus, reaģentus un tehniskos pakalpojumus medicīniskām, zinātniskām un ar ražošanu saistītām laboratorijām, kā arī vizuālas diagnostikas aprīkojumu un mikroskopu sistēmas.

Šā gada 31.martā SIA Diamedica nosūtīja Zāļu valsts aģentūrai oficiālu vēstuli par atļauju Cepheid Xpert® Xpress SARS-CoV-2 testa iegādei un laišanai apgrozībā Latvijas ārstniecības iestādēs, taču atļauja vēl joprojām nav sniegta.

Kā zināms Pietiek, Zāļu valsts aģentūras nostāja ir – šādas atļaujas izsniegšanai nepieciešamas Ministru kabineta noteikumu izmaiņas, savukārt to sagatavošana Ilzes Viņķeles vadītajai Veselības ministrijai, kuras ierēdņi pašlaik saņem iespaidīgas piemaksas par „cīņu pret epidēmiju”, ir prasījusi jau gandrīz trīs nedēļas.

„Informējam, ka šobrīd Veselības ministrija ir sagatavojusi izmaiņas Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumos Nr.689, lai Zāļu valsts aģentūrai vispār būtu tiesības šāda veida atļauju izsniegt un lai minētās atļaujas saņemšanai nebūtu jāpieprasa daudzi birokrātiski dokumenti,” skaidro aģentūra.

Tai atliekot tikai cerēt, ka valdība savus noteikumus varētu grozīt 21. aprīlī: „Minētās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas vēl jāpieņem valdībai un, lai gan šādu izmaiņu virzības ātrumu Zāļu valsts aģentūra pati ietekmēt nevar, ļoti ceram, ka tas varētu notikt nākamajā valdības sēdē š.g. 21. aprīlī. Tiklīdz izmaiņas būs stājušās spēkā, tā Zāļu valsts aģentūra nekavējoties izsniegs šādu atļauju, jo ar testu veiktspēju apstiprinošiem dokumentiem esam iepazinušies un par tiem nekādu šaubu nav.”

Veselības ministrija pagaidām nav vēlējusies sniegt skaidrojumus par to, kādi apstākļi tai diezgan elementāru MK noteikumu grozījumu sagatavošanai ir prasījuši gandrīz trīs nedēļas.

„Tie ir tie testi, kurus var uztaisīt jebkurš. Tas ir kā no kapsulām uzvārīt kafiju. Tie ir vajadzīgi nevis skrīningam, kas tagad notiek, bet tieši slimnīcās, uzņemšanās, kur nāk iekšā cilvēki. Tad uzreiz, 45 minūšu laikā, var pateikt, vai ir vai nav [saslimšana],” šī testa būtību Pietiek skaidroja kāds mediķis. Savukārt tā precizitāte esot tādi pati kā pašreizējiem „ilgajiem”. Kavēšanās ar atļaujas sniegšanu nozīmējot to, ka arī pēc tās izsniegšanas paies vēl labs laiks, līdz testu deficīta apstākļos tie nonāks līdz Latvijai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...