Jau izjukušo granīta apmaļu labošana pie Gaismas pils būvnieka garantijā nav paredzēta

Pie Eiropas prezidentūras pasākumiem atvēlētās Gaismas pils jau ilgāku laiku paveras diezgan neglīts skats – izdrupušas granīta apmales, kuras nav izturējušas šo vietu iecienījušo skeitbordistu aktivitātes.

„Jāteic, ka ekstremālo sporta veidu pārstāvju radītos defektus LNB ēkas ārējā infrastruktūrā esam konstatējuši, un šī situācija nav patīkama. Kā redzams, dažādi bojājumi nodarīti gan trepju hromētā metāla margām, gan labiekārtojuma elementu dabīgā akmens segumam, gan atpūtas soliņu koka detaļām,” sportotāju nodarīto skādi raksturo LNB pārstāvis Augusts Zilberts.

LNB vadības pārstāvji un inženieri esot vairākkārt tikušies ar jauniešiem-skeitbordistiem, lai pārrunātu, ka sportošana pie bibliotēkas ir pieļaujama ar nosacījumu, ja apkārtne netiek bojāta.

„Mēs esam paļāvušies uz jauniešiem par šīs informācijas nodošanu arī saviem domubiedriem, draugiem. Diemžēl ne visus tā sasniedz vai netiek ņemta vērā, līdz ar to ir izveidojusies nopietna un nepatīkama situācija,” atzīst LNB pārstāvis, piebilstot, ka LNB atbalsta aktīvu un veselīgu brīvā laika pavadīšanu, it īpaši ņemot vērā faktu, ka šis ir veids, kā uzrunāt ļoti būtisku mērķauditorijas daļu – jauniešus, kuri šobrīd mācās, studē un kuriem bibliotēkas saturs un pakalpojumi ir aktuāls izglītības nolūkos.

„Taču tīša infrastruktūras bojāšana nav pieļaujama, un šādā gadījumā situācijas risināšanai var tikt piesaistīta Rīgas pašvaldības policija vai LNB apsardze,” sportotājus brīdina Ziberts.

Runājot par bojājumu novēršanu, LNB ir uzsākusi sarunas ar urbānās pilsētvides arhitektiem par koncepcijas izstrādi, kā šos infrastruktūras elementus nostiprināt, padarīt turpmāk droši izmantojamus. Vienlaikus atsevišķās vietās varētu tikt uzstādīti infrastruktūrā integrēti šķēršļi, kas būtu traucējoši braukšanai ar skeitbordiem, BMX velosipēdiem, skrituļslidām.

„Arhitektu prakse apliecina, ka  infrastruktūras izturības un funkcionalitātes paaugstināšana padara tās izmantošanu ilgtspējīgāku, turklāt arī izmaksu ziņā šāds variants ir izdevīgāks nekā sākotnējā kosmētiskā stāvokļa atjaunināšana,” iespējamos risinājumus izklāsta LNB pārstāvis.

Pagaidām gan nav zināms, kas maksās par bojājumu novēršanu, taču ir pilnīgi skaidrs, ka būvniekiem to neliks darīt, jo būvnieku garantija šīs infrastruktūras labošanu šādas ekspluatācijas gadījumā neparedz.

Taču arī pašai LNB naudas šādiem labojumiem nav. „Šobrīd par konkrētiem finansēšanas modeļiem un avotiem spriest ir pāragri, jo, vispirms jāizstrādā un jāizskata iespējami infrastruktūras elementu labošanas koncepcijas varianti. Iespējamās pārveides variantu kombinācijas ir dažādas, katra no tām vispirms jāapspriež teorētiski, katrai no tām jāizstrādā vizuāls piemērs,” veicamo pirms finansējuma meklēšanas skaidro LNB pārstāvis.

Martā atklājās, ka LNB jumtā ir caurums, kuru bija radījuši putni. Šo bojājumu novērsa būvnieks desmit gadu garantijas ietvaros. 

Novērtē šo rakstu: