Jau kārtējā Stukāna prokuratūras ākstīgā un absurdā pasūtījuma lieta
Nils Ušakovs22.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien Rīgā sāksies tiesa. Prokuratūra prasa atzīt mani par vainīgu par likuma par stratēģisko preču apriti normas pārkāpumu. Savukārt deputāti no “Jaunās Vienotības” jau ir iesnieguši Saeimā priekšlikumu atņemt man Eiropas parlamenta deputāta mandātu. Vienvārdsakot, viss kā parasti.
Ja jums ir interese, par ko ir runa - šeit ir detalizēti viss aprakstīts, ieskaitot par pārkāpumiem no izmeklēšanas puses un piemēri ar politisko spiedienu. Jā, un gada sākumā es Eiropas parlamentā aicināju savus kolēģus balsot “par” savas deputāta imunitātes noņemšanu un arī pats balsoju “par”. Tā ir mana pozīcija - neslēpties, bet aizstāvēt savu nevainīgumu atklātā tiesas procesā Latvijā.
Vienīgais, kas ir tiesas procesa pamatā, - fotogrāfijā redzama mape jeb albums, kurā ielīmēta slēpta videokamera un uzlādes vads ar adapteru. Šī mape/albums tika atrasta mēra sēžu un pieņemšanas telpā Rīgas domē, kuru arī es izmantoju, lai noturētu darba sanāksmes, sniegtu intervijas, publiskiem un reprezentatīviem pasākumiem. Tā ir tā pati plašā telpa, kas bija pieejama visiem apmeklētājiem, piemēram, Muzeju naktīs.
Albumu, precīzāk, tā fotogrāfiju es pirmo reizi ieraudzīju, kad man to parādīja izmeklētāja. Ceru, ka vienā no tuvākajām tiesas sēdēm es beidzot ieraudzīšu arī pašu šo mapi ar tajā esošo ierīci.
Nav iespējams atrast nevienu iemeslu vai apstākli, kāpēc man būtu bijis nepieciešams paštaisīts albums ar iebūvētu kameru un vēl barošanas vads ar adapteri, ja visi kabineti Rīgas domē, kuros es atrados vai strādāju, bija aprīkoti ar pilnvērtīgu videonovērošanas sistēmu, kuru speciāli uzstādīja Rīgas domes IT centrs. Vai prokurora ieskatā man bija mērķis novērot pašam sevi darbā? Bet es taču zināju, ka ir oficiālās kameras, un tādēļ neiztur kritiku prokurora viedoklis, ka man būtu bijusi nepieciešama vēl kāda novērošana un turklāt šādā pašdarinātā veidā.
Es nekad neesmu iegādājies, glabājis un izmantojis šo ierīci. Esmu lūdzis sevi atzīt par cietušo šajā lietā, ja esmu ticis nelikumīgi novērots. Ir taču acīmredzams, ka bija kādas personas, kuras bija plānojušas nelikumīgi ierakstīt kabinetā notiekošo. Bet pilnīgi nesaprotami, kāpēc KNAB sākumā bija centies meklēt šīs personas, bet tad pārtrauca. Kurš deva šādus rīkojumus un kāpēc, nav zināms.
Tā kā par albumu neko nezinu, tad loģiski ne uz paša albuma, ne tā iekšpusē, ne uz barošanas vada, nekur citur mani pirkstu nospiedumi vai DNS pēdas netika atrastas. Kā tad es to glabāju?! Cimdos pa Rīgas domi es taču nestaigāju un šo mapi ar tajā esošo ierīci ar visu vadu nepārnēsāju.
Albums it kā tika atrasts uz plaukta vienā no daudziem atvērtajiem un aizvērtajiem skapjiem, kas stāvēja tajā telpā. Plauktos tajā kabinetā glabājās visdažādākie suvenīri un dāvanas, mapes un albumi, kuras bija saņēmuši iepriekšējie mēri un attiecīgi arī es pats no 2009.gada līdz 2019.gadam. Liela daļa no tiem bija dažāda formāta un satura albumi.
Lai zinātu, kas atrodas mapē, vajadzētu vispirms atvērt konkrēto skapi, pēc tam paņemt to rokās un atvērt - jo tikai tā varētu zināt, kas tajā albumā ir ievietots. Tad saglabātos gan pirkstu nospiedumi, gan DNS. Bet tādu nav. Un tādu nav tādēļ, ka es neesmu nedz atvēris, nedz pat kustinājis šo mapi/albumu.
Man nav zināms ne tas, kas šo albumu būtu ienesis un kad, ne arī tas, kādam mērķim tas tika darīts un vai tas ticis pielietots. Kā saprotu, tad albums ar iebūvēto kameru varēja atrasties plauktā neviena nepamanīts dienu vai dažas, vai pat daudzus mēnešus, līdz kamēr kratīšanā, cik noprotams, pilnīgi “nejauši” atvēra tikai un tieši šo plauktu, kurā it kā bija albums, un nofotografēja tieši šo mapi.
Starp citu, pieci “Jaunās Vienotības” deputāti tikko ir iesnieguši Saeimā iniciatīvu atņemt deputāta mandātu Eiropas parlamenta deputātiem, kas tikuši notiesāti par kriminālnoziegumu. Likumā 18 gadus nebija šādas normas, bet pēkšņi tā ir kļuvusi nepieciešama tieši šobrīd. Laikam sakritība. Tāpat kā sakritība, ka citas varas partijas deputāts Valters Bergs bija rakstījis “uzmundrinošu” vēstuli KNAB, pieprasot lietas ierosināšanu tieši pret mani. Diemžēl prokuratūra šo politisko spiedienu nav izturējusi.
Lūk, vēl nepilns šādu “sakritību” saraksts:
- Svarīgu liecinieku liecības netika pievienotas lietai, bet tika paslēptas arhīvā.
- Jautājums par to, kurš tieši atnesa šo albumu ar mērķi izmantot, tā arī netika izmeklēts.
- Tika pārkāpti izmeklēšanā noteiktie procesuālie termiņi.
- Izmeklēšanu veica neatbilstoša iestāde.
- Jebkāda veida izmeklēšanas darbības tika uzsāktas ar būtisku kavēšanos, tikai 4,5 mēnešus pēc albuma atrašanas.
- Toties visas izmeklēšanas darbības tika uzsāktas tieši pēc trīs nedēļām, kopš es biju sācis darbu Eiropas parlamentā.
Eiropas parlamentā es aicināju savus kolēģus balsot “par” imunitātes noņemšanu deputātam, kā arī pats balsoju “par”. Es uzskatu par nepieciešamu panākt taisnību un pierādīt savu nevainīgumu atklātā tiesas procesā Latvijā.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
