Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No Latvijas Krājbankas jau pēc 17. novembra, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noteica ierobežojumus skaidras un bezskaidras naudas darījumiem virs 70 000 latu, aizplūduši vairāki desmiti miljonu latu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Kopējā aizplūdusī summa varētu būt ap 50 miljoniem latu.

Informāciju par liela apmēra darījumiem jau pēc ierobežojumu noteikšanas saņēmusi Saeimā izveidotā "Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu".

Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu atkārtota pieprasījuma informāciju par naudas plūsmu no Latvijas Krājbankas kontiem sniegusi FKTK, Pietiek apstiprināja vairāki šīs komisijas deputāti ar nosacījumu, ka netiks oficiāli citēti, jo informācija atzīta par konfidenciālu.

No vairāku avotu teiktā izriet, ka FKTK sniegtā informācija aptver laika posmu no 17. novembra, kad jau spēkā bija stājušies skaidras un bezskaidras naudas darījumu ierobežojumi. Tomēr turpinoties aktīva komunikācija ar FKTK, lai saņemtu pārskatu arī par darījumiem, kas notikuši jau 16. novembrī un iepriekš, kad publiskajā telpā jau bija izskanējusi informācija, ka Lietuvas valdība pārņem Krājbankas "mātesbanku" Snoras.

Aizdomas par aptuveni 50 miljonu latu aizplūšanu no Krājbankas vēstulē parlamentārajai izmeklēšanas komisijai pauž arī bankas kreditori. Vairāki komisijas deputāti Pietiek apstiprinājuši, ka arī FKTK sniegtā informācija par naudas plūsmu no bankas kontiem ir vairāku desmitu miljonu apmērā.

Kā zināms, FKTK 2011. gada 17. novembrī pieņēma lēmumu ar 18. novembri noteikt skaidras un bezskaidras naudas izmaksu ierobežojumu uz āru un bankas iekšienē vienam klientam 100 000 eiro (70 000 latu) apmērā. Ierobežojums attiecās tikai uz tiem naudas līdzekļiem, kas atradās klienta norēķinu vai depozītu kontos līdz 17. novembra dienas beigām.

Vēl iepriekš – 16. novembrī Lietuvas Centrālā banka paziņoja par Snoras bankas, kas bija Latvijas Krājbankas lielākais akcionārs, darbības apturēšanu. Tobrīd Latvijas Krājbankas vadība un Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) paziņoja, ka uz mūsu valsts finanšu sistēmu un individuāliem noguldītājiem šīs problēmas nekādas sekas neatstās.

Neoficiāli tiek paustas aizdomas, ka Krājbankai uzliktos ierobežojumus varētu būt apgājušas politiķiem vai partiju sponsoriem pietuvinātas personas. FKTK pēc vairāku parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu teiktā pretojas vēlmei iegūt detalizētu informāciju ne tikai par naudas plūsmu apmēru, bet arī to, uz kādiem kontiem šī nauda pārskaitīta. Arī pašā komisijā neesot vienprātības par to, vai deputātiem ir pilnvaras šādu informāciju pieprasīt un vai tas ir lietderīgi. Šajā jautājumā daloties Vienotības un Zatlera reformu partijas deputātu pozīcija no vienas puses un Nacionālās apvienības, Zaļo zemnieku savienības un Saskaņas centra pozīcija no otras.

Parlamentārajā komisijā Krājbankas kraha izmeklēšanai darbojas 11 Saeimas deputāti: Jānis Lāčplēsis un Jānis Reirs (Vienotība), Romāns Naudiņš un Dāvis Stalts (NA), Kārlis Eņģelis un Juris Viļums (ZRP), Andrejs Elksniņš un Ivars Zariņš (SC), Iveta Grigule un Kārlis Seržants (ZZS) un pie frakcijām nepiederošā tā dēvētā „Olšteina sešinieka” deputāte Elīna Siliņa.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...