Jau pirms septiņiem gadiem Rimšēvičs bija uz oficiāla bankrota sliekšņa, bet toreiz tiesībsargi informāciju ignorēja

Algas samazinājums Rimšēvičam draud ar personiskās maksātspējas problēmām (2010. gada 14. novembris)

Var prognozēt, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs darīs visu, lai valdošā koalīcija aizmirstu plānus par viņa algas samazināšanu līdz 2800 latu līmenim. Ja šie plāni tomēr tiks īstenoti, Latvijas Bankas vadītājam ik mēnesi nāksies kaut kur nopelnīt vēl 1200 latu – tieši tāda būs starpība starp viņa ikmēneša oficiālajiem ienākumiem un kredītmaksājumu par 245 kvadrātmetrus plašajiem Jūrmalas apartamentiem.

Kā zināms, Latvijas Banka pārsūdzējusi pirmās instances tiesas lēmumu, ar kuru tai uzlikts par pienākumu atklāt savas vadības saņemtās algas pēc nodokļu nomaksas. Taču, kā rāda Rimšēviča amatpersonas deklarācija pagājušajā gadā viņš pēc nodokļu nomaksas mēnesī vidēji varētu būt saņēmis ap 5500 latiem, - ar šo summu bija pietiekami, lai nomaksātu kredītmaksājumus un vēl uzturētu centrālās bankas vadītāja statusam atbilstošu dzīvesstilu.

Taču valdošās koalīcijas pārstāvju ierosinājums Rimšēviča mēneša atalgojumu pielīdzināt Latvenergo valdes priekšsēdētāja mēnesī saņemamajiem 2800 latiem var nostādīt Latvijas Bankas prezidentu ārkārtīgi nepatīkamā situācijā, - ar viņa mēneša ienākumiem vairs nepietiks pat dzīvokļa kredīta maksājumu apmaksai.

Latvijas Bankas prezidents nekad nav precīzi nosaucis summu, kas viņam ik mēnesi jāmaksā par 2008. gadā par 750 tūkstošiem eiro (514 tūkstošiem latu – tas nozīmē, ka apartamenti Rimšēvičam izmaksāja gandrīz 2100 latu kvadrātmetrā) iegādāto iespaidīgo Jūrmalas dzīvokli. Viņa amatpersonas deklarācijā bija norādīts vienīgi tas, ka dzīvokļa iegādei ņemts 630 tūkstošu eiro liels kredīts.

Tagad publisko datu bāzu informācija rāda, ka ik mēnesi Rimšēvičam pamatsummas un procentu maksājumos Latvijas Hipotēku un zemes bankai jāsamaksā 4400 eiro jeb nepilni 3100 latu.

Jau šogad, kad septembrī Rimšēviča mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 4565 lati, bet augustā – 3526 lati, Latvijas Bankas prezidenta oficiālie ienākumi pēc nodokļu nomaksas ne vienmēr sedza mēneša kredītmaksājumu par dzīvokli.

Taču pēc varbūtējā algas samazinājuma līdz 2800 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas ikmēneša kredītmaksājums Latvijas Bankas prezidentam vairs nebūs „paceļams”: nepieciešamo 3100 latu vietā viņa ienākumi pēc nodokļiem būs vairs tikai ap 1900 latiem.

Kā rāda Rimšēviča amatpersonas deklarācijas, ik mēnesi iztrūkstošos 1200 latus (neskaitot līdzekļus uzturam, apģērbam, komunālajiem maksājumiem utml.) viņam nebūs iespējams paņemt arī no uzkrājumiem: pagājušā gada beigās Latvijas Bankas prezidents bija uzkrājis tikai 3000 latu, 3000 eiro un 500 ASV dolāru.

Līdz ar to Latvijas Bankas prezidentam paliek tikai trīs iespējas – vienoties ar Latvijas Hipotēku un zemes banku par kādu no „kredītbrīvdienu” variantiem, mēģināt pārdot kādu no sešiem citiem saviem nekustamajiem īpašumiem vai arī nepieļaut savas algas samazinājumu.

Pats Latvijas Bankas prezidents par radušos situāciju nekādus komentārus vēl nav sniedzis.

Rimšēvičs jau dzīvo uz mīnusu robežas (2010. gada 16. novembris)

Milzīga hipotekārā kredīta spiestajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam nemaz nav jāgaida iespējamā algas tālākā samazināšana līdz Latvenergo vadītāja līmenim. Jau pašlaik viņš ir nonācis ietekmējamā stāvoklī: dzīvojot pāri saviem līdzekļiem un palicis bez vērā ņemamiem uzkrājumiem, centrālās bankas vadītājs spiests ne tikai maksāt aptuveni 3100 latu mēnesī par saviem milzīgajiem Jūrmalas apartamentiem, bet arī uzturēt vēl kopumā piecus nekustamos īpašumus.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, divi no pārējiem Rimšēviča nekustamajiem īpašumiem ik mēnesi „ēst” īpaši neprasa – tie ir pieci zemes gabali Jūrkalnes pagastā 18,4 hektāru kopplatībā un pusotru tūkstoti kvadrātmetru liels zemesgabals Berģos, Griezes ielā.

Taču citāda ir situācija ar pārējiem Latvijas Bankas prezidenta īpašumiem. Uz viņa vārda reģistrēti divi vērā ņemami nekustamie īpašumi Langstiņos – saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju uz 1879 kvadrātmetriem Rīgas ielā slejas dzīvojamā ēkā un trīs palīgceltnes, savukārt uz 7924 kvadrātmetriem Dainu ielā – dzīvojamā ēka un viena palīgceltne.

Tāpat Rimšēvičam pieder arī 7,86 hektāri zemes Jūrkalnes pagastā, uz kuriem uzcelta dzīvojamā māja un četras palīgceltnes. Kā rāda Pietiek aprēķini, visu šo īpašumu ikmēneša uzturēšana prasa vismaz 1000 latu mēnesī, turklāt neviens no tiem oficiāli nav izīrēts un nedod īpašniekam cita veida ienākumus, - Rimšēviča amatpersonas deklarācijā šādi ienākumi nav norādīti.

Tātad kopumā, pat nerēķinot apģērba, pārtikas un izklaides izdevumus, Rimšēvičam tikai īpašumu uzturēšanai un kredītu nomaksāšanai mēnesī nepieciešami vismaz 4100 latu „uz rokas”.

Lai gan aģentūrai LETA Rimšēvičs pirmdien bija apgalvojis, ka viņa atalgojums esot „aptuveni 6000 latu mēnesī”, Latvijas Bankas dati rāda, ka oktobrī Rimšēviča mēnešalga „uz rokas” bijusi 4614 lati, septembrī – 4565 lati, bet augustā – 3526 lati. Tas nozīmē, ka septembrī un oktobrī Rimšēvičam pēc īpašumu uzturēšanas izdevumiem un kredīta nomaksas pāri palikuši aptuveni 450-500 latu, bet augustā aptuveni 600 latu pietrūcis.

To, ka Latvijas Bankas prezidents pašlaik ir nonācis ļoti smagā finansiālā situācijā, netieši apliecina arī fakts, ka gan viņš, gan Latvijas Bankas preses dienests šīs nedēļas sākumā nesniedza ne apstiprinošu, ne noliedzošu atbildi uz jautājumu, vai Rimšēvičs šā gada laikā ir vērsies pie Latvijas Hipotēku un zemes bankas ar lūgumu pārskatīt viņam izsniegtā hipotekārā kredīta atmaksas nosacījumus un, ja jā, tad kāda atbilde no bankas saņemta

Savukārt Hipotēku banka, kurai Rimšēvičs saskaņā ar viņa amatpersonas deklarācijā sniegtajiem datiem mēnesī kredīta procentos un pamatsummas maksājumā maksā gandrīz 3100 latu un kurai viņš šā gada sākumā saistībā ar dzīvokļa pirkumu bija parādā aptuveni 577 tūkstošus eiro, konkrēti Rimšēviča situāciju atbilstoši Kredītiestāžu likuma normām komentēt nevarēja. Tāpat netika sniegta atbilde uz jautājumu, vai Rimšēvičs ir vērsies bankā ar lūgumu pēc kāda veida „kredīta brīvdienām”.

Tomēr banka norādīja, ka gan pirms, gan pēc aizdevuma izsniegšanas pastāvīgi tā pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Banka esot izstrādājusi un saviem aizņēmējiem piedāvājot vairākus risinājumus, lai atvieglotu mājsaimniecības budžetu, veicot aizdevuma atmaksu bankai, un individuāli izskata un piemēro atbilstošākās izmaiņas aizdevuma līguma nosacījumos.

„Banka nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu no aizņēmēja, kurš atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma definīcijai ir patērētājs, ja viņš nav pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, t.i. 1) kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ir bijusi ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām; vai 2) kredīts nav izmantots kredīta līgumā paredzētajam mērķim,” norādīja bankas pārstāve.

Rimšēvičs: kredītbrīvdienas neesmu pieprasījis! (2010. gada 21. novembris)

Nē, neesmu! – tik īsi Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ar sava preses pārstāvja starpniecību beidzot atbildēja uz jautājumu, vai viņš šā gada laikā ir vērsies pie Latvijas Hipotēku un zemes bankas ar lūgumu pārskatīt viņam izsniegtā hipotekārā kredīta atmaksas nosacījumus. Tikmēr centrālās bankas vadītāja ienākumu un izdevumu analīze aizvien pārliecinošāk rāda – Rimšēvičs jau pašlaik balansē uz personiskās maksātnespējas robežas.

Nekādu papildu ienākumu, izņemot algu Latvijas Bankā, Rimšēvičam nav, - to viņš apliecināja, atzīstot, ka aptuveni 3100 latu lielo regulāro ikmēneša kredītmaksājumu nomaksājot tikai no saviem ikmēneša ienākumiem. Savukārt ar šiem ienākumiem, kas pēdējos mēnešos svārstījušies no 3,5 līdz 4,5 tūkstošiem latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas, nu jau ne katru mēnesi ir pietiekami, lai nomaksātu visus valsts galvenā baņķiera tēriņus.

Aizvadītās nedēļas nogalē Pietiek aplūkoja gan Rimšēviča iespaidīgos īpašumus Langstiņos (attēlos – saskaņā ar zemesgrāmatu ziņām kopumā sešas ēkas, no kurām no ielas saskatāma tikai pamatīgākā), tieši iepretim Raimonda Gerkena villai, gan arī nekustamo īpašumu Jūrkalnē – nepilnus astoņus hektārus zemes ar piecām ēkām (arī – attēlos), un pārliecinājās: varētu būt patiesi aprēķini, ka visu šo īpašumu uzturēšana prasa vismaz 1000 latu mēnesī.

Tas nozīmē, ka, piemēram, septembrī un oktobrī Rimšēvičam pēc īpašumu uzturēšanas izdevumiem un kredīta nomaksas pāri palikuši aptuveni 450-500 latu, bet augustā aptuveni 600 latu pietrūcis. Šo naudu Rimšēvičam oficiāli nav, kur ņemt (ja neskaita papildu aizdevumus), - kā rāda valsts amatpersonas deklarācija, jau šo gadu Latvijas Bankas prezidents sāka bez vērā ņemamiem uzkrājumiem.

Savukārt atalgojuma samazināšana Rimšēviču var novest pie personiskā bankrota. To aizvadītās nedēļas nogalē netieši atzina arī viņš pats, ar sava preses pārstāvja starpniecību atbildot uz citiem jautājumiem, savukārt uz jautājumu, vai iebildīs pret viņa atalgojuma samazināšanu līdz Ls 2800 mēnesī un vai šie iebildumi būs saistīti ar to, ka šāds samazinājums faktiski padarīs Latvijas Bankas prezidentu maksātnespējīgu, izteiksmīgi norādot uz savu oktobrī saņemto atalgojumu – 4614 latiem.

Kā Pietiek jau informēja, Hipotēku banka, kurai Rimšēvičs šā gada sākumā saistībā ar 2008. gadā veikto milzīgā Jūrmalas dzīvokļa pirkumu bija parādā aptuveni 577 tūkstošus eiro, konkrēti Rimšēviča situāciju atbilstoši Kredītiestāžu likuma normām komentēt nevarēja. Tāpat netika sniegta atbilde uz jautājumu, vai Rimšēvičs ir vērsies bankā ar lūgumu pēc kāda veida „kredīta brīvdienām”.

Tomēr banka norādīja, ka gan pirms, gan pēc aizdevuma izsniegšanas pastāvīgi tā pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Banka esot izstrādājusi un saviem aizņēmējiem piedāvājot vairākus risinājumus, lai atvieglotu mājsaimniecības budžetu, veicot aizdevuma atmaksu bankai, un individuāli izskata un piemēro atbilstošākās izmaiņas aizdevuma līguma nosacījumos.

„Banka nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu no aizņēmēja, kurš atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma definīcijai ir patērētājs, ja viņš nav pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, t.i. 1) kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ir bijusi ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām; vai 2) kredīts nav izmantots kredīta līgumā paredzētajam mērķim,” norādīja bankas pārstāve.

Novērtē šo rakstu: