Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atkarībā no provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem jau 17. septembra naktī partijas varētu uzsākt sarunas un izmantot bloku veidošanas taktiku, lai nepieļautu to vai citu nākamās valdības koalīcijas variantu, - tā nedaudz vairāk nekā trīs nedēļas pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām Pietiek prognozējuši politiķi. 

Ņemot vērā partiju reitingus un iekšējās prognozes, ticami, ka nākamo valdību veidos Vienotība un Zatlera reformu partija (ZRP), bet nav skaidrs, kādā kombinācijā – ar Saskaņas centru (SC) vai bez tā, kā arī, vai tiks pieaicināta Nacionālā apvienība. Vadoties no tā, politiķi Pietiek pieļāvuši vairākus partiju bloku variantus: Vienotība + Nacionālā apvienība, Vienotība + ZRP, SC + ZRP un kā mazāk ticamu variantu SC + Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Jaunākie partiju reitingi, kurus vēlētāju aptaujās augustā mērījusi firma Latvijas fakti, parāda, ka vēlēšanās uzvarēs SC (18,1%), otrajā vietā finišēs ZRP (17,3%), trešajā vietā Vienotība ar 10,4% vēlētāju atbalstu, bet tālāk sekotu ZZS (8,5%) un Nacionālā apvienība (7,6%).

Ja Nacionālās apvienības rezultāts vēlēšanās matemātiski dos iespēju izveidot labēju partiju koalīciju no trim spēkiem kopā ar Vienotību un ZRP, neoficiāli tiek prognozēts, ka jau vēlēšanu naktī varētu notikt bloķēšanās starp Vienotību un Nacionālo apvienību par atbalstu Valdim Dombrovskim kā premjera kandidātam. Tas ZRP nostādītu izvēles priekšā – pievienoties šim blokam vai veidot valdību divatā ar SC, ja to ļautu iegūto deputātu mandātu skaits. Neoficiāli no atsevišķiem Vienotības politiķiem izskan, ka tai būtu izdevīgi, ja pirmo valdību ar SC izveidotu ZRP, kas līdz ar to uzņemtos atbildību par šo vēsturisko lēmumu.

Tomēr partiju prognozes sola citu vēlēšanu iznākumu, proti, otrā vieta tiek pareģota Vienotībai nevis ZRP, un šādas prognozes neoficiāli izskan arī no pašu zatleriešu puses. Šādā gadījumā, ņemot vērā arī Vienotības kandidātu sarakstus, kuros ar lielākām ievēlēšanas izredzēm dominē nacionālāk noskaņotie Pilsoniskās savienības politiķi, SC nonākšana valdībā ir apšaubāma. Kā Pietiek neoficiāli norādīja kāds Vienotības valdes loceklis, ja partija vēlēšanu naktī finišētu trešajā vietā aiz ZRP, tai būtu daudz lielākas manevra iespējas kā trešajam iespējamās koalīcijas partnerim samierināties ar valdību, kurā būtu arī SC. Tādā gadījumā iniciatīvu un līdz ar to arī atbildību uzņemtos lielāko atbalstu ieguvusī latviešu partija – ZRP.  

Tāpat neskaidras ir partiju izredzes, ka tieši viņu premjera kandidāts tiks aicināts sastādīt nākamo valdību. Tiek pieļauts, ka jau vēlēšanu naktī varētu notikt provizoriskas vienošanās par vēlamo premjera kandidātu un lielākās izredzes varētu būt Valdim Dombrovskim vai kādam ārpus partijām stāvošam bezpartejiskam premjeram. Tieši pēdējo variantu dažādu partiju vadošie politiķi Pietiek pēdējās nedēļās piesaukuši visvairāk. Tas ir izskaidrojams ar vēlēšanu iznākuma grūto prognozēšanu, kā arī lielo ticamību, ka 17. septembrī varētu triumfēt SC, kura izredzes saņemt premjera nomināciju netiek vērtētas kā ticamas.

Bez versijas par bloku starp Vienotību un Nacionālo apvienību, kura premjera amatam virzītu Dombrovski, izskan arī versija, ka bloķēties varētu Vienotība un ZRP, lai nepieļautu SC virzītu premjeru. Šāda versija neoficiāli izskan gan no Vienotības, gan no ZRP, un kā ticama tiek vērtēta gadījumā, ka otro vietu aiz SC vēlēšanās iegūst Vienotība. Jebkurā gadījumā, kā neoficiāli atzinuši vadošie SC politiķi, partija premjera amatam virzītu kādu neitrālu kandidātu, visticamāk – latvieti. Oficiālie Saskaņas premjera kandidāti, ar kuriem tā iet uz vēlēšanām, ir Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs.

Pietiek jau rakstīja, ka Vienotībai līdzšinējo 33 deputātu krēslu vietā pozitīvākā vēlēšanu iznākuma gadījumā tiek prognozētas līdz 25 vietām. Atšķiras Nacionālās apvienības izredžu vērtējumi, kas svārstās amplitūdā no 10 līdz 15 vietām. ZZS iekšējie vērtējumi pašlaik sola aptuveni 10 vietas Saeimā, kas būtu vairāk nekā uz pusi mazāk kā 10. Saeimā.

Vietu sadalījumu 11. Saeimā var ietekmēt arī tas, vai procentu barjeru iekļūšanai parlamentā izdosies pārvarēt Šlesera reformu partijai LPP/LC. Spēcīgie saraksti ar atpazīstamiem politiķiem priekšgalā vairs neļauj viennozīmīgi prognozēt LPP/LC neiekļūšanu Saeimā, kā tas bija pirmajās nedēļās pēc 10. Saeimas atlaišanas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...