Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parasti politikas vērotājiem vasara ir diezgan garlaicīgs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brīvdienas un arī citi politiķi un vadoši ierēdņi izbauda atvaļinājumu. Tomēr šī vasara ir atšķirīga – to nosaka ne tikai izveidojusies krīze Rīgas domē, bet arī skandāli un skaļās emocijas valdībā.

Jaunā konservatīvā partija skaļi izteikusi neapmierinātību par valdības lēmumu atkārtoti apstiprināt amatā Valsts drošības dienesta vadītāju Normundu Mežvietu. Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēkšņi pieprasīja atcelt jautājuma izskatīšanu valdībā par Mežvieta iecelšanu Valsts drošības dienesta vadītāja amatā. Bordāns arī neieradās uz valdības slēgto sēdi, lai sniegtu savā rīcībā esošos apsvērumus un informāciju, kas nepieļautu Mežvieta apstiprināšanu.

Jaunā konservatīvā partija paziņoja, ka Mežvieta kandidatūra neesot apspriesta Saeimas komisijās vai frakcijās un tikusi virzīta pilnīgā slepenībā. Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe paziņoja, ka premjerministram Krišjānim Kariņam ir uzrādīta “dzeltenā kartīte” un viņš tiks izsaukts uz frakciju, lai izskaidrotu, kā varēja notikt šāds gadījums bez iepriekšējas apspriešanās ar partiju. Strīķe arī paziņoja, ka valdībā tikusi ieslēgta “balsošanas mašīna” un neesot skaidrs, kā valdība varēs darboties turpmāk.

Nav gan īsti saprotams, kas liedza Strīķei vai citiem frakcijas deputātiem jau agrāk rosināt izskatīt jautājumu par Mežvieta atbilstību amatam Saeimas komisijās, piemēram, Nacionālās drošības komisijā, vērtējot Valsts drošības dienesta darbību.

Šīs partijas pārstāvis Juris Jurašs sociālajos tīklos rakstīja, ka ir redzams, ka Lembergs turpina demonstrēt savu ietekmi uz daļu no valdības koalīcijas partijām. Jurašs arī rakstīja, ka valdībā lēmumi tiek pieņemti necaurspīdīgi un nesaprotami. Esot skaidrs, ka turpmāka sadarbība šādā koalīcijā būs maksimāli sarežģīta.

Sociālajos tīklos savu viedokli pauda arī Bordāns. Piemēram, viņš rakstīja Twitter, ka jūtas līdzīgi kā Rīgas domē, jo Kariņš uzvedas kā Nils Ušakovs un neļauj izteikties opozīcijai.

Jau sen zināms, ka Jaunā konservatīvā partija velta īpašu uzmanību vairāku dienestu vadībai, tajā skaitā arī Mežvietam. Pirms Saeimas vēlēšanām vairāki Jaunās konservatīvās partijas līderi, piemēram, Juta Strīķe un Juris Jurašs paziņoja, ka pēc ievēlēšanas Saeimā nekavējoties atlaidīs no amata vairākas amatpersonas, tajā skaitā ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru (par viņa atbrīvošanu šobrīd cīnās Bordāns) un KNAB vadītāju Jēkabu Straumi. Nav šaubu, ka šāds liktenis bija paredzēts arī Mežvietam.

Vēl vairāk, Jaunā konservatīvā partija gribēja vispār likvidēt vairākus izlūkošanas un drošības dienestus, tā vietā izveidojot vienu superdienestu, kas turpmāk kontrolētu situāciju valstī (protams, paredzot sev šī superdienesta vadību un darbības kontroli).

Jāatzīst, ka šis nav pirmais gadījums, kad Jaunā konservatīvā partija ir saistīta ar dažādiem skandāliem. Ne mazāk skaļi ir izskanējis arī izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas paziņojums, ka viņa neatbalsta Indriķa Muižnieka apstiprināšanu par Latvijas Universitātes rektoru uz otru pilnvaru termiņu. Spriežot pēc tā trokšņa, kas pavada Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas, rodas iespaids, ka runa ir par diezgan lielām likmēm.

Zinot, ka akadēmiskā vide ir viena no konservatīvākajām un noslēgtākajām, kā arī to, ka tajā valda diezgan nežēlīga savstarpējā konkurence, šajā gadījumā tomēr skandāls ar Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir izgājis ārpus šīs akadēmiskās vides un vairs nav vērtējams tikai kā iekšējs kašķis.

Būs interesanti vērot, ar ko beigsies visas šīs “zirnekļu cīņas burkā”, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka diez vai Šuplinskai un Jaunajai konservatīvajai partijai izdosies uzlabot savu reitingu šajā gadījumā.

Jūnijā sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica iedzīvotāju aptauju, un tās rezultāti rādīja, ka Jaunā konservatīvā partija ir piedzīvojusi ievērojamu popularitātes kritumu – tās reitings ir nokrities līdz 4,6% un ir zemākais kopš Saeimas vēlēšanām.

Nav šaubu, ka jūnija reitingu ietekmēja Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Jaunās konservatīvās partijas viesstrādnieka, politologa Anda Kudora vadītais saraksts nesaņēma vajadzīgo balsu skaitu un neviens kandidāts no šī saraksta netika ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Būs interesanti vērot, vai pēc šīs neveiksmes Kudors turpinās sadarbību ar Jauno konservatīvo partiju un startēs arī citās vēlēšanās, piemēram, pašvaldību vēlēšanās un nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Kaut arī Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji bieži ir izteikušies, ka netic SKDS aptaujām un uzskata, ka tās ir pirktas un neatspoguļo reālo situāciju, tomēr ir skaidrs, ka tik strauji krītošs reitings nav patīkams nevienam. Daļēji tas izskaidro, kāpēc pēdējā laikā šīs partijas politiķi izskatās arvien nervozāki un sniedz skaļus un emocionālus paziņojumus. Iespējams, partijas biedri jūtas nepelnīti apdalīti un uzskata, ka viņiem ir pārāk maz teikšanas valdībā un Saeimā, lai pieņemtu tādus lēmumus, kādi būtu patīkami šīs partijas atbalstītājiem un vēlētājiem.

Cerams, ka Jaunā konservatīvā partija apzinās, ka tās nostāja būtiski ietekmēs valdošās koalīcijas un valdības pozīcijas valstī. Mēģinot panākt lielāku ietekmi valdībā, Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību un riskē ar tās krišanu. Nav nekā vienkāršāka kā apvainoties un paziņot par aiziešanu no koalīcijas, lai varētu skaļi bļaustīties opozīcijā un izkliegt saukļus par slikto valdību.

Tomēr jācer, ka partijas politiķi saprot, ka šādā veidā partija sevi nostādīs blakus Lemberga kūrētajai ZZS un būtībā atļaus tai atgriezties valdībā. Diez vai tas būtu rezultāts, ko gaida partijas atbalstītāji un vēlētāji.

Vairākkārt ir dzirdēts viedoklis, ka, turpinoties līdzšinējiem kašķiem valdībā, nav izslēgta situācija, ka Latvijas iedzīvotājus sagaida ne tikai ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, bet arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Kaut arī šādu situāciju varētu saukt par demokrātijas mācīšanos un parlamentārās demokrātijas izaugsmes iespējām, tomēr diez vai tas nāktu par labu valstij. Protams, šādā situācijā politikas vērotājiem nevajadzēs garlaikoties un būs pietiekami daudz aktivitāšu, par kurām izteikties.

Jācer, ka veselais saprāts partijās ņems virsroku un tiks atrisinātas nesaskaņas valdošajā koalīcijā. Turpmākajos mēnešos gaidāma nākamā gada budžeta veidošana, kas arī nesolās būt viegla, ņemot vērā partiju dotos solījumus pirms Saeimas vēlēšanām.

Budžeta veidošana un pieņemšana arī noteiks to, cik stabili strādās valdība nākamajos gados un vai ir pamats opozīcijas partiju, piemēram, “Saskaņas” un ZZS, kā arī vairāku tā saukto aizkulišu spēlētāju cerībām uz valdības krišanu un Saeimas ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...