Iesaki rakstu: 
Nav pārsteigums, ka jaunās izglītības un zinātnes ministres kompetence izglītības, zinātnes un kur nu vēl sporta nozarē ir visai vāja, lai neteiktu - nekāda. Par veselības nozares profesionāli uzskatīto Andu Čakšu par talantīgu gan var uzskatīt tikai silto vietiņu meklēšanā trekni apmaksātās valdēs, farmācijā un nu jau labu laiku arī Latvijas politikā, bet šoreiz ne par to.
Pavisam nesen diskusijā ar Saeimas deputātiem no ministres izskanēja frāze: ”Vai mēs esam gatavi norakstīt savu bērnu nākotni?” Tas tika minēts, runājot par skolu tīklu optimizāciju jeb esošo skolu aizvēršanu. Ir skaidrs, ka vieglāk vienmēr ir likvidēt, nevis iedziļināties izglītības sistēmas problēmās, bet atvērt ierēdņu sagatavoto tabulu un izsvītrot tās skolas, kuras, citējot Čakšas kundzi, “noraksta bērnu nākotni”.
Pēc Čakšas vārdiem visi, kuri jebkad ir mācījušies mazajās lauku skolās vai šobrīd to dara, ir dzīvē norakstīti. Čakšas kundze arī nav aptvērusi, ka visa Latvija nevar iekāpt autobusā, lai no Zilupes un Grobiņas katru rītu atbrauktu uz Valda Zālīša pamatskolu. Tas mudina domāt, ka, ministresprāt, jēga ir tikai no 30+ bērnu klasēm kādā no Rīgas vai Pierīgas “prestižajām” skolām, kurā skolotājs bieži vien netiek ar bērniem galā un viss paliek vecāku rokās.
Jā, statistika rāda, ka lielās skolas uzrāda labākus rezultātus centralizētajos eksāmenos, bet vai tikai atzīmes veido tos cilvēkus, kuri radīs inovatīvus uzņēmumus un radīs eksportu, lai Latvija kļūtu bagātākā? Atbilde ir – nē. Pasaulē veiktie pētījumi rāda, ka bieži vien prestižas un lielas skolas absolvēšana bieži vien nespēs dzīvei sniegt tādu pievienoto vērtību, ko rada mazās skolas.
Mazās skolas sniedz bērnam lielāku uzmanību, jo ar skaitliski mazākām klasēm skolotājiem ir vairāk laika individuālam darbam ar skolēniem, kā arī mācību apguvi var pielāgot izglītojamā interesēm. Līdz ar to tas ilgtermiņā tas rada atbalstošu un iekļaujošu vidi, kas veicina radošumu un pašizpausmi. Tieši tas ir ceļš, kā attīstīt jauniešos inovāciju garu, radošumu un spēju nākotnē radīt pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai jeb veidot uzņēmumus, nodokļu maksātājus un, iespējams, jaunos pasaules “vienradžus”.
Tāpat mazo skolu esamība palīdz nodrošināt vienlīdzīgas izglītības iespējās visiem, nodrošinot visiem piekļuvi kvalitatīvai izglītībai neatkarīgi no viņu sociālekonomiskās vides. Skolu slēgšana var atstāt skolēnus ar mazākām izglītības iespējām un ar garantiju veicināt lauku apvidu iedzīvotāju skaita vēl straujāku samazināšanos, nekā mēs to šobrīd izjūtam.
Ne mazāk svarīga ir skolotāju kvalitātes celšana, jo tieši tā var tieši ietekmēt skolēnu saņemtās izglītības kvalitāti. Motivēti skolotāji biežāk iesaistās savā darbā, veido efektīvus nodarbību plānus, kā arī sniedz pozitīvu atbalstu un atgriezenisko saiti saviem audzēkņiem.
Laba izglītības sistēma arī spēlē nozīmīgu lomu skolotāju motivācijā, nodrošinot resursus, atbalstu un profesionālās izaugsmes iespējas. Motivēti pedagogi un atbalstoša izglītības sistēma ir pamats tam, lai skolēni Latvijā saņemtu pēc iespējas labāku izglītību.
Tā vietā, lai uzlabotu esošo izglītības sistēmu, pilnveidotu skolotāju prasmes un palielinātu atalgojumu, kā arī ieviestu citu valstu labāko praksi, mēs atkal no jauna turpinām iet īsāko ceļu – likvidēt, nogriezt, samazināt vai kā citādi graut esošo.
Vai Andai Čakšai patiešām rūp kvalitatīva izglītības sistēma ar skolotājiem, kuri saņem cieņpilnu atalgojumu? Nē, vieglāk ir turpināt “strausa politiku”, nerisināt sistēmiskas problēmas un slēgt mazās skolas, aizbildinoties ar nekvalitatīvas izglītības iegūšanu.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
