Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrības vairākums atbalsta Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikāciju – to parāda jaunākā socioloģisko un tirgus pētījumu uzņēmuma "Berg Research" dati, kurā jau 73% aptaujāto pauž skaidru atbalstu konvencijai.

Augsts atbalsts vērojams gan vīriešu, gan sieviešu vidū. Tas ir apliecinājums sabiedrības izpratnei par vardarbību kā akūtu problēmu un nepieciešamību to apkarot. Tikmēr pagaidām deputātu vairākuma vidū nav skaidra atbalsta un vienprātības. Tā vietā, lai virzītos uz priekšu, daļa politiķu konvenciju izmanto ideoloģiskām cīņām, populismam un pat dezinformācijas izplatīšanai.

Ratifikācija – nozīmīgs solis

Reaģējot uz traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī un citiem skaļiem vardarbības gadījumiem, jau ir sperti vairāki nozīmīgi soļi. Piemēram, Saeimā pieņemti grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz efektīvāku aizsardzību cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta. Tāpat Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā Noziedzības novēršanas padome vienojusies par vairākiem būtiskiem rīcības virzieniem, lai pilnveidotu cīņu pret vardarbību.

Vienlaikus tomēr uzskatu, ka mēs neesam darījuši gana, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu vardarbības upuriem. Diemžēl Jēkabpils traģēdija un tās rezultātā izgaismotie daudzi citi vardarbības gadījumi liecina, ka vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē Latvijā pastāv kā nopietna problēma. Varmākām un upuriem ir vārdi – tie ir mūsu kaimiņi, draugi, radinieki. Diemžēl bija jānotiek kaut kam tik traģiskam, lai mēs visi pārvērtētu savu lomu un attieksmi un sāktu raudzīties, ko katrs savā atbildības jomā vēl varam darīt, lai situāciju uzlabotu.

Jēkabpils traģēdijai ir jābūt kā pagrieziena punktam, kas atver acis un liek paraudzīties uz vardarbību kā visas sabiedrības kopēju problēmu un saprast, ka tā nav tikai ģimenes iekšēja lieta. Diemžēl līdzšinējā, vardarbību pieņemošā attieksme atspoguļojusies arī tajā, cik atsevišķos gadījumos neefektīvi un neizlēmīgi rīkojušās tiesībsargājošās iestādes.

Uzskatu, ka Stambulas konvencijas ratificēšana ir būtisks priekšnosacījums praktisku pasākumu īstenošanai, kā arī starptautisks signāls, ka Latvijā vardarbība nav akceptējama, ka vajāšana, seksuāla vardarbība, vardarbība ģimenē nav tikai "privātās lietas". Starptautiskās vienošanās pamatā ir pieejas maiņa vardarbības apkarošanā – no reakcijas uz sekām ("nāciet, kad Jūs nogalinās") uz preventīvu rīcību ("darām visu, lai vardarbība nenotiktu vai neatkārtotos"). Nav iespējams prasīt no tiesībsargājošajām institūcijām efektīvu rīcību un upuru aizstāvību situācijā, kad paši politiķi faktiski turpinājuši atbalstīt status quo.

Protams, konvencija nav un nebūs brīnumnūjiņa, kas vienā dienā izskaudīs vardarbību, un varētu domāt, ka jau šobrīd rīkojamies pietiekoši, paredzot dažādus vardarbības prevencijas un upuru aizsardzības mehānismus savos normatīvajos aktos. Tomēr tās ratificēšana pauž mūsu politisku apņemšanos, lai vardarbības apkarošana kļūtu par Latvijas apņemšanos starptautiski un, turpinot ieviest tajā noteiktos principus, Latvija varētu būtiski pietuvoties vardarbības samazināšanai.

Diskusijas bez rezultāta

Debates par konvencijas ratificēšanu norit jau ilgi. Kopš 2015. gada, kad toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, bet Ministru Kabineta vairākums nebija gatavs to virzīt ratifikācijai Saeimā, ir turpinājušies mēģinājumi gan apaudzēt to dažādiem mītiem, gan centieni izskaidrot konvencijas patieso mērķi.

Lai novērstu bažas par atsevišķu konvencijas normu neatbilstību Satversmei, pēc „Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputātu pieteikuma Satversmes tiesā tika ierosināta lieta par konvencijas atbilstību Latvijas pamatlikumam. Satversmes tiesa 2020. gadā savā spriedumā nepārprotami norādīja, ka konvencija atbilst Satversmei un arī precīzi definēja tās galveno mērķi, proti, "konvencijas objekts un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar Stambulas konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz konvencijas piemērošanas jomu atbilstoši tās objektam un mērķim - jautājumiem par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu".

Jau trīs gadus mūsu rīcībā ir šis Satversmes tiesas spriedums, tomēr joprojām tiek replicēti mīti, dezinformācija un aizspriedumi par konvencijā ietvertajām normām. Tā vietā, lai stātos mazāk aizsargāto sabiedrības locekļu sardzē un aizstāvētu viņu tiesības uz drošību, veselību un dzīvību, daļa politiķu turpina maldināt, mēģinot vairot savu politisko kapitālu. Uzskatu par nepieņemamu, ka diskusijās fokuss arvien tiek pārvirzīts no galvenā mērķa – vardarbības izskaušana – uz strīdu par pieņemamiem un nepieņemamiem ģimenes modeļiem, tādējādi faktiski piekopjot un atkārtojot Kremļa stila retoriku ar mērķi diskreditēt šo konvenciju.

Laiks rīkoties!

Vardarbības apkarošana nav un nevar būt ideoloģisku cīņu objekts, jo cena šādai pieejai ir cilvēciskas traģēdijas, kuras mēs kopīgi varam novērst. Konvencijas ratifikācija nav iegriba vai untums, bet to pieprasa speciālisti, kas ikdienā strādā ar vardarbības sekām.

Ir pienācis laiks rīkoties, tādēļ ir atbalstāms labklājības ministres Evikas Siliņas lēmums virzīt likumprojektu, kas paredz Stambulas konvencijas ratifikāciju, pievienojot arī skaidrojumu par tās galveno mērķi, proti, "sieviešu aizsardzība no jebkādas vardarbības, kā arī vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana, sodīšana un izskaušana". Ļoti ceru, ka likumprojekts gūs nepieciešamo atbalstu valdībā un arī Saeimā.

Valsts nākotnes un mūsu bērnu vārdā, kuri nav pelnījuši zaudēt savus vecākus vai savu veselību un dzīvību, aicinu ikvienu izlasīt Stambulas konvencijas pilno tekstu, iepazīties ar Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija spriedumu, savukārt politiķus iestāties par konvencijas ratifikāciju un tās principu īstenošanu ceļā uz drošāku un stiprāku Latviju.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

Stāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi....

Foto

Neēdušais paēdušo neinteresē

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās...

Foto

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu...

Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...