“Jaunā Vienotība” saraksta līderos izvirza kolaboranti no “čekas maisiem”
N. Andersons05.06.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils domes vēlēšanu sarakstā pirmais ir uz kustību “PAR” aizgājušais Bruno Jurševics, kam seko “Jaunās Vienotības” līdere Dace Korna: viņa arī VDK kartotēkas iemītniece - čekas ziņotāja ar segvārdu “Filologs”.
Ventspils domē Dace Korna pirmoreiz iekļuvusi jau 2009. gadā, kad VDK aģentu kartotēkas publicēšana vēl bija tāls sapnis sabiedrības vairākumam. Aģentu kartotēkā tagad lasām, ka 1988. gada 25. martā tajā iekļauta Dace Janovna Korna, personīgās lietas numurs 23538, segvārds “Filologs”, savervējis KGB virsnieks Kalnpurs. Savervētās kolaborantes dzimšanas gads, izglītība un toreizējā darbavieta simtprocentīgi sakrīt ar tagadējo “Vienotības” līderi Ventspilī.
Kā ziņo mediji, pretstatā citām personām, kas pēc kartotēkas publiskošanas skaidroja apstākļus, kā tur varēja nokļūt viņu uzvārdi, vai tiesas ceļā pierādīja, ka tomēr nesadarbojās ar VDK (piemēram, dokumentālo filmu režisore Dzintra Geka), D. Korna nekad nav publiski mēģinājusi izskaidrot vai noliegt savu atrašanos “čekas maisā”.
Piemēram, kad Pietiek pēc kartotēkas publicēšanas mēģināja saprast, ko viņa pati par to saka, viņa necēla telefonu, bet atzvanot pārtrauca sarunu, kad uzzināja, par ko būs žurnālistu jautājumi. Tas noveda pie likumsakarīgiem virsrakstiem “Kandidāte — kolaborante atsakās komentēt savu vārdu “čekas maisā”, kandidāta anketā to neuzrāda”. Bet šogad, kā rāda videoieraksts, viņa nav piedalījusies “Ventas Balss” organizētajās priekšvēlēšanu debatēs.
Pagaidām ne “Jaunās Vienotības” valde, ne vietējā nodaļa nav komentējusi, kā tas ir iespējams, ka “Jaunās Vienotības” līdere Ventspilī, būdama LPSR VDK kolaborante un ziņotāja, startē vēlēšanās, pat nemēģinot izskaidrot savu atrašanos “čekas maisā”.
Iepriekš par tēmu: https://pietiek.com/raksti/jaunas_vienotibas_kandidate_-_kolaborante_atsakas_komentet_savu_vardu_cekas_maisa,_kandidata_anketa_to_neuzrada/?nomob
Seko mums 
“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
