Jaunā „viesnīcas lieta”: pie apcietinātā baltkrieva nepielaiž advokātu, aizbildinoties ar Covid
PIETIEK07.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunais Covid vilnis ir devis jaunas iespējas vismaz vienai tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku kategorijai: kā izrādās, Pietiek aprakstītajā gadījumā ar jauno Vecrīgas viesnīcas lietu aizturētais un apcietinātais baltkrievs Rīgas Centrālcietumā ir atstāts bez juridiskās palīdzības, - jaunie „elastīgie” noteikumi ļauj Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām pēc sava ieskata izlemt, pie kurām personām advokāts tiek pielaists un pie kurām ne.
Pietiek jau aprakstīja notikumus aizvadītajā nedēļā, kuru iznākums bija - kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Rīgas brīvostas darbiniece, tagadējā advokāte Alla Juraša, visticamākais, izmantojot sava vīra, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Jaunās konservatīvās partijas valdes locekļa Jura Juraša kontaktus un iespējas, ir spējusi noorganizēt ne tikai jaunu kriminālprocesu saistībā ar nu jau visslavenāko Vecrīgas viesnīcu, bet arī tās īpašnieka, Uzbekistānas pilsoņa Akbara Abdullajeva pilnvarotās personas apcietināšanu.
Līdz šim Uldis Skudra, kura intereses pārstāv A. Juraša un viņas kolēģis Aleksandrs Berezins, ir apgalvojis, ka tieši viņš pārstāvot gandrīz simtprocentīgā viesnīcas īpašnieka A. Abdullajeva intereses uz tā izdotas pilnvaras pamata, savukārt visas citas iepriekš izdotās pilnvaras esot tā vai citādi viltotas.
Taču tagad Ukrainā dzīvojošais A. Abdullajevs, kurš savā dzimtenē ir kritis politiskā nežēlastībā, pēc visa spriežot, ir izdevis pilnīgi jaunu pilnvaru rīkoties savās interesēs, un pilnvarotais ir nevis U. Skudra, bet pilnīgi cita persona – Baltkrievijas pilsonis Boriss Fedorenko.
Rezultātā šā gada augustā U. Skudru ir sagaidījis nepatīkams pārsteigums, - viņš no Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Sandras Jakušenokas saņēmis informāciju, ka B. Fedorenko, rīkodamies A. Abdullajeva vārdā kā viņa pilnvarnieks, ir atsaucis visas U. Skudram izdotas pilnvaras.
Tāpat B. Fedorenko sava pilnvarotāja vārdā pieprasījis sasaukt viesnīcas juridiskā īpašnieka - SIA 966 Freecom dalībnieku sapulci, lai tajā lemtu par valdes atbildību, savlaicīgi neiesniedzot gada pārskatus, un par B. Fedorenko nozīmēta prokūrista apstiprināšanu.
Šajā situācijā, kā izriet no Pietiek rīcībā esošās informācijas, U. Skudra un viņa juridiskie pārstāvji reaģējuši jau tradicionāli, izmantojot Jurašu ģimenes „sakārtošanas iespējas” Andreja Sozinova vadītajā Valsts policijas Rīgas reģionālajā pārvaldē un trieciena tempā panākot jauna kriminālprocesa sākšanu.
Rezultātā policija, kas šogad roku rokā ar U. Skudru un A. Jurašu jau bija rīkojusi Pietiek iepriekš aprakstīto viesnīcas „ieņemšanu”, tagad ir fantastiskā ātrumā „savākusi pierādījumu kopumu”, ka B. Fedorenko saņemtās pilnvaras esot viltotas. Tas noticis, neraugoties uz to, ka pilnvaras izsniegšanas apstākļi Ukrainā un Krievijā būtu salīdzinoši viegli un ātri pārbaudāmi
Taču arī bez šādu pārbaužu veikšanas policijai esot radusies pārliecība, ka šā gada 18. martā Ukrainā, pie notāra A. Abdullajeva izdotā pilnvara esot viltota un tādā veidā B. Fedorenko esot „mēģinājis iegūt tiesības uz svešu mantu ar viltu (krāpšanu), izmantojot viltotus dokumentus un uzdodoties par Akbara Abdulajeva pārstāvi, tas ir, mēģināja iegūt SIA 966 Freecom īpašumu un Akbaram Abdullajevam piederošās SIA 966 Freecom kapitāldaļas”.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Jurašu ģimene spējusi „sakārtot” ne tikai šādas pārliecības rašanos bez kādu ekspertīžu vai pārbaužu veikšanas un tiesiskās palīdzības pieprasījumiem, bet arī to, ka 1. oktobrī Lielvārdē noliktajā SIA 966 Freecom dalībnieku sapulcē B. Fedorenko ar policijas specvienības palīdzību ticis aizturēts.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka dalībnieku sapulces vietā ir sarīkots savulaik KNAB regulāri iecienītais „masku šovs”, turklāt ir pārmeklēts arī B. Fedorenko pārstāvošais advokāts un pat veikta kratīšana advokāta birojā. Pietiek informācijas avoti norāda – neesot nekādu šaubu, ka tik neikdienišķi enerģiska rīcība šādos apstākļos varot būt saistīta tikai ar J. Juraša spēju „vienoties” ar A. Sozinovu vai kādu no viņa tuvākajiem padotajiem un viņus pienācīgi „motivēt”.
Kā izrādās, šīs iespējas ir attiecināmas arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi: Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš aizvadītās nedēļas beigām apcietinātajam B. Fedorenko ir bijuši liegti advokāta pakalpojumi: Centrālcietuma vadība šādu lēmumu pamatojusi ar Covid jauno uzliesmojumu, kas neļaujot B. Fedorenko tikties ar advokātu. Tajā pašā laikā citiem Centrālcietuma iemītniekiem šāda iespēja tiek dota.
Interesanti, ka uzraugošais prokurors šajā lietā jau atkal ir bijusī KNAB darbiniece un kādreizējā J. Juraša kolēģe Agnese Indriksone. Arī viņu Pietiek informācijas avoti ir minējuši kā vienu no jaunā „astoņkāja” dalībniekiem.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
