Jaunais "prezidenta cilvēks" Bērziņam savulaik palīdzējis tikt pie "Unibankā" ieķīlātiem vērtīgiem īpašumiem
PIETIEK12.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par savas kancelejas jauno direktora vietnieku izvēloties savu kādreizējo "protežē" no Unibankas laikiem Aleksandru Bimbiruli, Valsts prezidents Andris Bērziņš negatavo augsni kancelejas direktora, ventspilnieka Gundara Daudzes nomaiņai, apgalvo Rīgas pilī. Pazinēji Bimbiruli (attēlā labajā malā 2003. gadā Unibankas pasākumā) raksturo kā cilvēku, kurš Unibankas laikos bijis lojāls Bērziņam, tostarp palīdzot bankas vadītājam tikt pie vairākiem vērtīgiem Unibankā ieķīlātiem īpašumiem.
"Bērziņa draugs no Cēsīm" ir pirmie vārdi, kurus izvēlas avoti, lai raksturotu Valsts prezidenta kancelejas jauno direktora vietnieku Aleksandru Bimbiruli. 1994. gadā pametis prokurora darbu Cēsu rajona prokuratūrā, Bimbirulis kļuva par Bērziņa vadītās Unibankas (tolaik Latvijas Universālās bankas) juriskonsultu un pēc mēneša arī Cēsu filiāles pārvaldnieka vietnieku, augstāko karjeras punktu sasniegdams 2003. gadā, kad kļuva par SIA Unilīzings direktoru.
Lai gan tas jaunā Valsts prezidenta kancelejas direktora vietnieka CV neparādās, pēc informētu avotu stāstītā, Bimbirulis kādu laiku darbojies arī kā Unibankas parādu piedzinējs, un tieši viņš strādājis ar vairākiem vērtīgiem bankā ieķīlātiem īpašumiem, kas vēlāk tikuši Bērziņam.
Tas saskan ar kāda Cēsu puses zemnieka sūdzību, kas tika publiskota pirms vairāk nekā gada laikā, kad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Bērziņu izvirzīja Valsts prezidenta amatam. Cēsu puses zemnieks Āris Matrozis ZZS Saeimas frakcijai nosūtīja vēstuli, apsūdzot Bērziņu, ka viņš ar Bimbiruļa palīdzību par 3,5 tūkstošu latu parādu pārņēmis vērtīgu 23 hektāru īpašumu ar ēkām un mežu Līgatnes pagastā. Vēlāk šī lauku saimniecība skaistā vietā pie Zvārtes ieža pārgājis Bērziņa īpašumā.
Toreiz vēl prezidenta kandidāta statusā esošais Bērziņš Pietiek nevēlējās skaidrot apstākļus, kā ticis pie paša vadītajā Unibankā ieķīlātā īpašuma. Ar Bimbiruli Pietiek otrdien sazināties neizdevās.
Pēc Matroža stāstītā, 90. gadu sākumā viņš paņēmis 2 000 latu kredītu Bērziņa vadītās Unibankas Cēsu filiālē, ieķīlājot Cēsu rajona Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības Ennes dzīvojamo māju, bet parāds pieaudzis līdz 3 500 latu, un zemnieks nav spējis norēķināties ar banku. "Pēc tam pie darba ķērās Unibankas parādu piedzinējs, izbijušais prokurors Aleksandrs Bimbirulis. Mani tā nospieda, ka zaudēju ne tikai māju, pie kā pats vien biju vainīgs, bet arī jaunuzcelto kūtiņu, 23 ha zemes ar mežu. Rakstīju žēlabu vēstuli bijušā prokurora, tagad parādu piedzinēja A. Bimbiruļa priekšniekam Andrim Bērziņam. Atbildi, protams, nesagaidīju. (..) Prezidenta kandidāts Andris Bērziņš manu bijušo īpašumu Ennes ir tagad iegādājies. Vieta ir skaista, piesaulē, un Zvārtas iezis tikai 10 minūšu gājiena attālumā no mājas...” vēstulē ZZS frakcijai par netaisnību sūdzējās Matrozis.
Pirms pāriet darbā uz Unibanku Bimbirulis vairāk nekā piecus gadus strādājis par izmeklētāju Cēsu rajona prokuratūrā. Pēdējos trīs gadus - kopā ar tagadējo prezidenta Bērziņa nacionālās drošības padomnieku Jāni Maizīti. 2005. gadā Bimbirulis kandidējis Cēsu pilsētas domes vēlēšanās no Tautas partijas saraksta.
Par to, ka prezidents Bērziņš savu komandu grasās papildināt ar "saviem cilvēkiem", kuri iepazīti, vadot Unibanku, informācija noplūda jau pērnajā rudenī. Bet tolaik tas neoficiāli izskanēja kontekstā ar it kā gaidāmām izmaiņām kancelejas vadībā, kur kopš prezidenta ievēlēšanas ir ventspilnieks Gundars Daudze.
Kopš šīs informācijas parādīšanās pagājis vairāk nekā pusgads, un Daudze Pietiek vēl nesen noliedza, ka gatavotu sev atkāpšanās ceļu gadījumam, ja nāktos pamest amatu tikpat pēkšņi, kā tas šajā prezidentūrā jau noticis ar diviem Bērziņa komandas cilvēkiem. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ar Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) svētību Daudzem sagatavota "mīksta nosēšanās" Saeimas kancelejas direktora amatā, kuru jau daudzus gadus ieņem nepolitiskais Māris Steins.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
