Jaunais “čekas maisu” likumprojekts kavēs VDK satura izpēti un publiskošanu
Andrejs Judins, kustība „Par”22.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 21.12.2017. Saeima atbalstīja likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam. Kaut gan atbalstu VDK dokumentu nodošanu Nacionālajam arhīvam un pieejamības nodrošināšanu tiem, iesniegto likumprojektu atbalstīt nevarēju, jo tā pieņemšana ne tikai nesekmēs nosprausto mērķu sasniegšanu, bet tieši kavēs VDK arhīva satura izpēti un publiskošanu.
2014. gadā tika izveidota VDK zinātniskās izpētes komisija, kurai līdz 2018. gada 31. maijam ir jāpabeidz izpēte un pēc tās VDK dokumenti ir jāpublisko. Jautājums par čekas maisu publiskošanu ir jau sen izlemts, bet jaunais likumprojekts rada vairākus draudus šī mērķa sasniegšanai.
Likumprojekts paredz, ka dokumenti būs jāpārvieto uz Nacionālo arhīvu līdz 1. jūnijam, tas nozīmē, ka šajā laikā VDK izpētes komisija nevarēs ar tiem strādāt. Likumprojekta pieņemšanas gadījumā, komisijas darba pēdējos mēnešos notiks nevis VDK dokumentu izpēte, bet to droša nodošana no vienas institūcijas otrai, kas apdraud komisijas gala ziņojuma izstrādi.
Tāpat likumprojekts paredz, ka publicējami ir visi Nacionālajā arhīvā esošie dokumenti, kas vēsta par PSKP/LKP un PSRS/LPSR VDK mijiedarbību, PSKP/LKP un PSRS/LPSR VDK vietu un lomu totalitārās varas sistēmā. Pēc arhīva sniegtās informācijas, tās ir 152 842 lietas ar vairāk nekā 15 miljoniem lapu. Šāda apjoma materiālu digitalizācija un to publiskošana prasa laiku un līdzekļus, un tas likumprojektā noteiktajā laikā nav izdarāms.
Atbilstoši likumprojektam, būs jāpublicē ne vien informācija par VDK darbiniekiem un aģentiem, bet arī par cietušajiem – personām par kuriem VDK aģenti ir rakstījuši ziņojumus, tostarp par viņu reliģisko, politisko, seksuālo dzīvi, slimību vēsturi un citu privātās dzīves informāciju. Šāda pieeja ir klajā pretrunā ar visiem cietušo aizsardzības principiem un tā ir pāridarījums VDK informatoru upuriem.
Tātad ar šāda likuma pieņemšanu tiks pagarināts VDK izpētes komisijas darbs līdz nākamā gada beigām, bet, ņemot vērā nospraustos nereālos darba uzdevumus – iespējams arī vēl ilgāk. Līdz šim šīs komisijas darbs katru gadu ir izmaksājis nodokļu maksātājiem 250 000 eiro, tātad nekvalitatīva likumprojekta dēļ maksāsim par to vēl vairāk.
Esmu par VDK arhīvu dokumentu publiskošanu. Nākamā gada 31. maijā ir jābūt VDK zinātniskās izpētes komisijas gala ziņojumam. Pēc tā pieņemšanas komisijas darbs ir jānoslēdz, un dokumenti ir jānodod arhīvam, kur tiem ir jābūt publiski pieejamiem, nodrošinot VDK upuru personas datu aizsardzību dokumentu publicēšanas gadījumā. Latvijas vēsturniekiem ir jāturpina VDK dokumentu izpēte un sabiedrības izglītošana par totalitārās varas pastrādātajiem noziegumiem.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
